Lāčplēša dienas dzejoļi un apsveikumi. Iedvesmojoši vārdi un sveicieni, lai godinātu Latvijas brīvību
Lāčplēša diena – 11. novembris – ir svēts brīdis, kurā Latvija godina savus brīvības cīnītājus un neatkarības aizstāvjus. Šajā dienā latvieši piemin Latvijas armijas uzvaru pār Bermonta karaspēku 1919. gadā un atgādina sev un citiem, ka brīvība nav iegūta viegli. Tā ir diena, kurā vienojamies cieņā pret tiem, kuri ziedoja savas dzīves, lai mūsu tauta varētu dzīvot neatkarīgā Latvijā. Šeit apkopoti 10 dzejoļi un apsveikumi, lai iedvesmotu svētku noskaņai un godinātu mūsu varoņus.
Apsveikumi Lāčplēša dienā
- Šajā īpašajā dienā atcerēsimies mūsu varoņus, kuri cīnījās par Latvijas brīvību. Lai sveču liesmas mūsu logos simbolizē pateicību un godu. Lai viņu drosme vienmēr iedvesmo mūs stiprināt Latviju!
- Lāčplēša diena mums atgādina par varoņiem, kuru dzīves tika veltītas dzimtenes labā. Iededziet sveci logā, apliecinot cieņu tiem, kuri atdeva savu dzīvi mūsu valsts labā. Latvija ir mūžīga, kamēr mēs atceramies.
- Kāds varonis reiz cīnījās, lai mēs varētu būt brīvi. Iedegsime sveci Lāčplēša dienā un ar siltumu sirdī atcerēsimies viņus. Mūsu brīvība ir mūsu varoņu atstātā mantojuma vērtība.
- Ja redzi vientuļu liesmiņu, pieliec savu, lai tā kļūst stiprāka. Lai mūsu vienotība un cieņa izpaužas šajās sveču gaismās, kas simbolizē latviešu tautas spēku un brīvību.
- Šodien sanāksim kopā ar saviem mīļajiem, lai pieminētu un godinātu Latvijas neaizmirstamos varoņus. Iedegsim ne tikai sveces, bet arī savas sirdis – lai mūsu cieņa un mīlestība Latvijai kļūst par gaismu nākotnei.
Lāčplēša dienas dzejoļi
1. “Kur zemi lai krāšņāku rastu” (Anna Sakse)
Kur zemi lai krāšņāku rastu,
kam skaistākas dziesmas lai dzied,
kā zemi pie dzintara krasta,
kā zemi, kur ābeles zied.
Tā zeme ir dzimtene mana,
te izaugt un dzīvot man ļauts.
Ik puķe tās vārdu man zvana,
šo zemi par Latviju sauc.
2. “Lāčplēša sauciens” (Veronika Strēlerte)
Rudens vēji kad baisi
Atvarus mutuļos jauc,
Izdzirda vētrainie krasti:
Dziļumos Lāčplēsis sauc!
Sauciens uz augšu šāvās
Skanīgs, spēcīgs un tīrs,
Iztrūcies cēlās un āvās
Latviešu karavīrs.
Kopā ar dzīviem un veļiem
Varoņi pulcēties sāk,
Raugi: pa rasainiem ceļiem
Mūžīgā Latvija nāk.
3. “Latvijā” (Jānis Akuraters)
Tur zinu tevi, zeme senā,
Kur lejas, meži šalc, –
Tur pērkons līksmi jodus dzenā
Un saules prieks nāk sirdī salds.
Tur dzirdu tevi, senā daina,
Kad uguns mirdz un līgo skan,
Tad burvība šo dzīvi maina,
Tiek dvēsele atkal jauna man.
Tur varoņiem un senčiem dusa,
Tur jaunas ciltis cīņā iet;
Tā latvju zeme, kura klusa,
Tā latvju tauta, kura dzied. Dievs, svētī cīņām mūs! Dievs, svētī miera gaitām!
Lai vienmēr Latvijai mēs gaišas dienas skaitām!
No pašas jūrmalas līdz svešu zemju malām
Lai mierīgs staigā arkls, ko laukiem šiem mēs kalām!
4. “Dievs, svētī cīņām mūs!” (Leonīds Breikšs)
Dievs, svētī cīņām mūs! Dievs, svētī miera gaitām!
Lai vienmēr Latvijai mēs gaišas dienas skaitām!
No pašas jūrmalas līdz svešu zemju malām
Lai mierīgs staigā arkls, ko laukiem šiem mēs kalām!
5. “Tautas lūgšana” (Kārlis Jēkabsons)
Darbs – mūsu dzīvība,
Drosme un brīvība,
Topiet jūs Latvijai
Pamats un spēks!
Jūra kā viļņus veļ,
Ozols kā galvu ceļ –
Stipra, lai aug un zeļ
Latvijas valsts!
6. “Mana dziesma” (Fricis Bārda)
Kam savu dziesmu es dziedu?
Es dziedu to smilgām un zālei.
Un paceplīšiem uz zara.
Un vējam. Un zilajai tālei.
Un kūpoša lazdu krūma
dzeltenajam puteklītim
un sūnu lācīšam zaļam.
Un dziestošam auseklītim.
Un baltajai brīnumu pilij,
kas zvaigznēs un ugunīs visa.
Un neprātam, spāru, kas rauca.
Un sirdij, kam gaisma dzisa.
7. “Mūsu asinis šī zeme” (Aleksandrs Čaks)
Mūsu asinis šī zeme,
Mūsu valsts un brīvā slava.
Tādu cilvēku, kā mums ir,
Tādu pasaulē vairs nava.
- Reklāma -
