Māmiņdienas dzejoļi 11. maijam – sirsnīgi vārdi, ko iekļaut kartiņā vai vienkārši noskaitīt skaļi
Mātes diena Latvijā tiek svinēta maija otrajā svētdienā – datums mainās, taču mīlestība un pateicība pret māmiņām ir nemainīga. Tie ir sirsnīgi, starptautiski svētki, kas veltīti sievietei, kura dāvājusi mums dzīvību. Mātes dienas aizsākās 1908. gadā ASV, bet Latvijā šie svētki pirmo reizi tika svinēti 1922. gadā. Lai gan padomju laikā šī tradīcija tika aizvietota ar 8. martu, neatkarīgajā Latvijā Mātes diena ir atgriezusies. Lai pateiktu paldies, esam apkopojuši skaistākos latviešu autoru dzejoļus, kas piemēroti šiem īpašajiem svētkiem.
Nākot no skolas ieraugu māmiņu,
Mīļu un labiņu, kā saules stariņu,
Kopā mēs ejam, skrejam un smejam,
Kopā mums labi un jautri.
Viņa gatavot prot gardi,
Cepumi un tortes saldi,
Māmiņu mēs mājās gaidām,
Un vēl mīļi uzsmaidām.
Autors: M. Zīle
Māci, māmiņ, savam bērnam Laimes atslēdziņu gūt,
Gan caur darbu, gan caur dziesmu,
Gan ar prātu gudram būt.
Neļauj izniekot to laiku,
Kas spēj laimei durvis vērt,
Strādāt sūri, mīlēt darbu,
Mācoties caur dzīvi iet.
Savai tautai, savai zemei,
Gudru bērnu izaudzē,
Lai pēc gadiem tavas saknes,
Jaunus asnus izdiedzē.
Autors: V. Kokle-Līviņa
Sienāžiem ir pļava zaļa,
Vālodzei ir dziesmu vaļa,
Man ir sava māmuliņa,
Es tai zelta atslēdziņa.
Autors: E. Stērste
Tā kā gara saules diena,
Esi, mūsu, māmulīt,
Tava siltā, jaukā gaisma,
Devīgi mums ceļā krīt.
Mīļāko no visiem paldies
Vēlas sirds tev pasacīt.
Autors: A. Ķirškalne
Aizaug ceļi, aizaug takas,
Gadi lēnām garām skrien,
Bet tu savā mīlestībā,
Plauksti baltāka aizvien.
Nedziest saule rietēdama,
Zvaigžņu pulkā sapņos iet,
Tā Tu nomodā par visiem,
Līdzi smaidi, līdzi ciet.
Pārejot pār Tavu slieksni,
Miers kā siltas pārslas krīt,
Kā Tu proti katru ēnu,
Maigām rokām aizglāstīt.
Daudz ir Dieva dārzos ziedu,
Pacel acis, gaisma mirdz,
Tomēr skaistākais no visiem,
Mātes svētums, mātes sirds.
Autors: V. Mora
Sāpju straumes sirdī plokas,
Kad tu uzliec, Māt,
Man uz krūtīm mīļās rokas,
Mierā ieaijāt.
Autors: J. Ziemeļnieks
Esmu es šai pasaulē
Savu laiku, māmulīt,
Tavā klēpī nests,
Esmu es šai pasaulē
Tevis izauklēts.
Esmu es šai pasaulē
Tava atvasīte,
Kurā rītos saule dedz
Krāsu dardedzīti.
Savu laiku, māmulīt,
Tavā klēpī nests,
Esmu es šai pasaulē
Tevis izauklēts.
Autors: Gundega Salna
Tu mīļā, mīļā māmiņa,
Es mīlu tevi kā nevienu,
Tu esi manim dārgāka
Par saulīti un baltu dienu.
Tu vienmēr esi labiņa
Un žēlo mani katru brīdi:
Riet saule, aiziet dieniņa,
Bet tu aizvienam silti spīdi.
Pie tevis nāku nākdama,
Vai manim bēdas ir vai prieki,
Tev pieder katra domiņa,
Vai svarīgs kas, vai kādi nieki.
Tu mīļā, mīļā māmiņa,
Par visu vairāk mīlu tevi —
Man balta dzīves taciņa:
Tu savu sirsniņu man devi.
Autors: Rainis
Cik skaisti mākoņi pār jūru.
Es ilgi skatos. Man ir kauns.
Jo mana māte šajā brīdī,
Uz kūti ejot, kājas aun.
Cik skaisti mākoņi pār jūru.
Es smagu sirdi noskatos.
Kam man tie mākoņi pār jūru,
Ja mana māte neredz tos.
Bet zinu – savu dzīvi māte
Nemūžam nenosauks par sūru
Tik tādēļ vien, ka skatos es,
Cik skaistu mākoņi pār jūru.
Autors: Māra Zālīte
Ai, māmulīt, visu tu vari,
Un viss ir tik mīļš, ko tu dari!
Lūk, piemēram, cimdiņus abus
Tu adi tik siltus un labus!
Man šallīti pieglaud pie vaiga,
Un tā ir tik mīksta un maiga!
Ai, visu to vari un proti,
Tu mīļa tik ļoti, ļoti.
Bet, māmulīt, pasaki gan,-
Vai es... Esmu tik labs kā tu man?
Autors: Jāzeps Osmanis
Tu mīļuma lāsi un skaistuma lāsi
Dod padzerties mums, kad slāpst.
Tu saudzīgiem vārdiem dvēseli glāsti
Un ieliec vasarā zudušo sapni.
Kad liekas – pazaudēts viss.
Tu tumšākā naktī siltuma avots,
Kad pavards ir nodzisis.
Tu priekos un sāpēs vienīgā, māt,
No dzīves sākuma esi mums klāt.
Autors: Kornēlija Apškrūma
Skan tava šūpļa dziesma krūtīs –
tā katrā dzīves solī man ir klāt,
skan priekos, bēdās, kad ir grūti,
skan sirdī man, ak mīļā, labā māt…
Autors: Alfrēds Krūklis
Piedod, māt, mūsu steigu
Piedod, māt, mūsu steigu un nevaļu,
piedod mūsu neratnības un neizdarītos darbus -
kopš bērnības visā dzīves garumā, piedod,
ka pārāk reti esam tev teikuši pateicības un mīļos vārdus!
Mēs tomēr katrs agri vai vēlu saprotam,
ko nozīmē mātes sirds,
un tu vienmēr mūsu atmiņās spulgosi gaiša, skaidra un neaizmirstama -
tu -karsta asins lāse gadu baltumā.
Autors: L. Bridaka
Saulīte ir spožākā, Māmuliņa mīļākā, Ģimenē es pastarītis, Rītos agri cīrulītis. Saules staru spožāko, Pļavas puķi skaistāko, Domās visu gaišāko, Steidzos es pie dārgāko. Tā ir mana māmuliņa, Manas dzīves daļiņa, Tā kā ziediņš aizvējā, Es pie māmiņas siltumā. Autors: M. Zinbergs
No mātes klēpja Kā pumpuri ābeles zaros Steidz baltus ziedus riest, No mātes klēpja pasaulē baltā Mazs bērniņš nāk mīlēt un ciest. Viņš nāk tik lēni, tik maigi Kā zemei zālīte dīgst. Kā putniņš pieklauvē klēpim: – Māmiņ, – tuk, tuk,– vai drīkst? Vai aizliegt var ābelei ziedēt? Vai zālei asnus dzīt? Mazs bērniņš nāk pasaulē baltā Saulīti ieraudzīt. Autors: Gundega Salna
