Skaistākie pavasara dzejoļi un pantiņi no latviešu autoriem par atmodu, ziediem un sauli
Šajā rakstā esam apkopojuši 10 skaistus pavasara dzejoļus un pantiņus no dažādiem latviešu dzejniekiem. Iedvesmojies un uzbur dzīvas ainavas ar vārdiem vien.
Tas pavasara vējš tik žigti | Baiba Cirule
Tas pavasara vējš tik žigti
Dzen laiviņu ar sudrabiņi.
Ar tauriņiem sauc virpuļot
Un varavīksne dzirkstelējot.
Silts dienvidvējš plūst vasarā,
Šķiet rudens tuvo vakarā.
Zied ziedu pļavas debesis,
Šķiet, salnu vēji nenesīs.
Līdz atnāk rudens, ražas laiks.
Kāds guvums? Paliekos, vai gaist?
Ko pavasari sevī sēj…
Kam saknes ir, to nevelk vēji.
Pūpoliņi | Vilis Plūdonis
Pūpoliņi, pūpoliņi,
Pavasara paudējiņi,
Birzmalītē,
Piesaulītē,
Viz pa gabalu jau viņi.
Apkārt kaili, rudi ciņi,
Sausu niedru karodziņi;
Bet tiem pāri
Glezni, vāri
Margo viņi - pūpoliņi.
Kas tos daiļi darināja?
Kas tos kokos karināja-
Baltbalotus,
Mīkstmaigotus,
Kad vēl sniegam gravā māja?
Dienvidū, kad lauskis snauda,
Saules meitas vērpa , auda
Klusi viņus,
pūpoliņus
Un tos zaru zaros sprauda.
Pūpoliņi, pūpoliņi,
Ai, cik mīksti, maigi viņi!
Gaisa fejas
Glauž tur sejas -
Tie ir viņu spilventiņi!
Piekalnes pūpoliņi | Kārlis Skalbe
Maziņi, mīliņi, mīkstiņi, maidziņi
Piekalnes pūpolu pūkainie vaidziņi
Siltajā saulītē šupojas smaidoši,
Gājēja mīlīgā glāstiņa gaidoši.
Palaid man' piekalnē, māmiņa mīļajā,
Zeltu kur vizina saulīte zvīļāja, -
Mājā mums pārnesti pūpolus svaidziņus,
Maziņus, mīļiņus, mīkstiņus, maidziņus.
Lietutiņš | Jānis Baltvilks
Mirdz pavasara lietiņš
Kā viegls zelta sietiņš.
Kas gan no viņa bijās?
Viss tinas pērļu dzijās.
Lai rasina, cik tīkas!
Ceļ asni galvas līkas.
No visām zemes spraugām
Var redzēt zāli augam.
Prologs pavasarim | Jānis Baltvilks
Manā dārzā viss vēl apsnidzis, kluss.
Šur tur saulītē atkausēts
Sniegpulkstenītis dus.
Tūlīt modīsies,
Balto zvaniņu pacels pret sauli,
Spītējot ikrīta salam.
Drīz, pavisam drīz
Skaļās tērcēs prom aizdunēs sniegi,
Bet domas jau sen, sen pavasarī
Gara acīm apmīļo ziedoni liegi.
Nāk pavasars ar saules dzirkstīm | Inta Balčūna
Nāk pavasars ar saules dzirkstīm
un palo pļavu purenēs,
un es kā zāles stiebrs mirkstu
tai straumē, kura mani nes.
Sniegi kūstot ūdens elpu dvašo | L. Brīdaka
Sniegi kūstot ūdens elpu dvašo,
Zilgmē ienirst meža zosu bars.
Priežu galos un pār jūru plašo
Saules zeltu sijā pavasars.
Patīk pavasara jausmas | Baiba Cirule
Patīk pavasara jausmas,
Lai gan tālu vēl un ilgi.
Agrāk atnāk rīta ausmas-
Neapturams gaismas vilnis.
Pacietīgi gaidu es-
Cīruļi kad atlidos.
Janvāris man smaidu nes-
Gaismai ceļu atvēršo.
Nāk pavasaris, satiksimies parkā | Ārija Āre
Nāk pavasaris, satiksimies parkā,
kur Daugava ar Pērsi tiekas,
kur lakstīgalas, rīta rasu dzerot,
lej savas jaukās melodijas.
Sanāksim mēs norunātā vietā,
savas dziesmas kopā dziedāsim
un rīta rasas mirdzošajā gaismā
gadu vējiem līdzās ziedēsim.
Raudzīsimies senā pilskalnā,
kur mūra logos sauli meklēsim.
Vai silda tā, kā tālā jaunībā?
To saules stariem katrs prasīsim.
Nāk pavasaris, satiksimies parkā,
saviem sapņiem lidot atļausim.
Vai spēs tie ziedēt, gaismā iemirdzēt?
To gadu vējiem klusi vaicāsim.
Atmoda | Paulīna Bārda
Aiziet ziema, aiziet sniegi,
Debess laižas lejup liegi,
Strautu dzīvā ūdentiņā
Augu dienu smejas viņa.
Dziļi zemē saknes mana:
Tumsas dienu nu ir gana,
Trūdu segu projām veļam,
Gaismai pretim galvu ceļam!
Cīrulīt, dziesmas raisi,
Saules pilni visi gaisi,
Saules pilna sirds ikviena,
Zeltā mirgo gaiša diena!
