Kā Baltijas ziemojošo ūdensputnu uzskaite palīdz izprast ekosistēmas pārmaiņas?

Baltijas jūra ir mājvieta daudzām ūdensputnu sugām, kas šeit pārziemo un atrod barību. To skaita izmaiņas var sniegt vērtīgu informāciju par jūras ekosistēmas veselību, klimata pārmaiņu ietekmi un cilvēka darbības sekām. Februāra beigās Latvijas piekrastē un ekonomiskās zonas ūdeņos notiks ikgadējā ziemojošo ūdensputnu aviouzskaite, kuras laikā eksperti no lidmašīnas skaitīs putnus, fiksējot to populāciju un izplatību.

Šī metode ir daļa no starptautiska bioloģiskās daudzveidības monitoringa, kas tiek veikts visās Baltijas jūras piekrastes valstīs. Savāktie dati tiek izmantoti ne tikai dabas aizsardzības plānošanā, bet arī izvērtējot dažādus infrastruktūras projektus, piemēram, vēja elektrostaciju parkus jūrā.

- Reklāma -

Kāpēc notiek ziemojošo ūdensputnu uzskaite?

Ūdensputni ir būtiska Baltijas jūras ekosistēmas sastāvdaļa. To skaita un sugu sastāva izmaiņas var liecināt par jūras vides stāvokli, pārtikas resursu pieejamību un citiem ekoloģiskiem faktoriem.

Galvenie iemesli, kāpēc putnu skaitīšana ir svarīga:

• Baltijas jūras ekosistēmas novērtēšana – putnu populācijas izmaiņas var norādīt uz piesārņojumu, klimata pārmaiņām un pārtikas pieejamības problēmām.
• Starptautisku saistību izpilde – Latvija, tāpat kā citas Baltijas jūras reģiona valstis, piedalās kopīgā bioloģiskās daudzveidības monitoringā.
• Lēmumu pieņemšana attiecībā uz attīstības projektiem – dati tiek izmantoti, lai izvērtētu cilvēka darbības ietekmi uz vidi, piemēram, vēja parku vai citu infrastruktūras objektu būvniecību jūrā.

DAP Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode uzsver, ka ilgtermiņa monitorings palīdz pieņemt uz zinātniskiem datiem balstītus lēmumus, kas nodrošina ilgtspējīgu attīstību un vides aizsardzību.

Kā tiek veikta putnu uzskaite?

Latvijā ziemojošo putnu aviouzskaiti veic kopš 2016. gada, un tā norisinās, izmantojot īpašu metodiku:

• Putnus skaita no lidmašīnas – tiek izmantota neliela divmotoru lidmašīna, kas lido aptuveni 76 metru augstumā ar nelielu ātrumu.
• Eksperti fiksē novērojumus – lidmašīnā atrodas trīs ornitologi, kuri novēro putnus abās lidmašīnas pusēs un fiksē to sugu, skaitu un atrašanās vietu, izmantojot GPS koordinātas.
• Lidojumu maršruti ir precīzi noteikti – putnu skaitīšana tiek veikta sistemātiski pa iepriekš izplānotiem transektiem, kas izkārtoti ziemeļu-dienvidu virzienā.

Lai nodrošinātu pietiekamu datu precizitāti, putnu uzskaite notiek ik pa trīs kilometriem, izņemot dziļūdens zonas, kur attālums starp transektiem ir seši līdz astoņi kilometri. Kopējais uzskaites maršrutu garums sasniedz gandrīz 6 000 kilometru, aptverot gan Latvijas teritoriālos ūdeņus, gan ekonomisko zonu.

Šogad aviouzskaiti Latvijā veiks Polijas speciālisti, kas jau iepriekš piedalījušies līdzīgos monitoringa projektos.

Ko parāda ilgtermiņa dati?

Kopš monitoringa sākuma 2016. gadā dati liecina, ka klimata pārmaiņas būtiski ietekmē ūdensputnu populācijas. Daudzas sugas maina savus ierastos ziemošanas apgabalus, reaģējot uz jūras temperatūras svārstībām un barības pieejamību.

Pēdējos gados novērota tendence, ka:

• Daļa putnu sugu ziemo tālāk uz ziemeļiem, jo Baltijas jūrā ziemas kļūst siltākas.
• Putnu blīvums piekrastē mainās, jo dažas sugas meklē jaunas barošanās vietas.
• Piesārņojums un zivju krājumu izmaiņas ietekmē putnu barības pieejamību, kas savukārt ietekmē to skaita svārstības.

Šie dati palīdz zinātniekiem un vides aizsardzības iestādēm izprast, kādas izmaiņas notiek Baltijas jūras ekosistēmā un kā uz tām reaģēt.

Kā šī informācija tiek izmantota?

Iegūtie dati tiek analizēti un izmantoti dažādos veidos:

• Baltijas jūras aizsardzības stratēģiju izstrādē – lai nodrošinātu ekosistēmas ilgtspēju.
• Politikas un lēmumu pieņemšanā – informācija tiek izmantota vides aizsardzības pasākumu plānošanai.
• Attīstības projektu ietekmes novērtējumos – īpaši svarīgi vēja parku un citu būvniecības projektu gadījumā.

Latvija, piedaloties šajā starptautiskajā monitoringa programmā, sniedz ieguldījumu Baltijas jūras vides aizsardzībā un veicina zinātnē balstītu pieeju dabas resursu pārvaldībā.

Ko šī uzskaite nozīmē nākotnei?

Putnu uzskaite ir svarīgs rīks, kas palīdz izprast ekosistēmas izmaiņas un pielāgoties klimata pārmaiņām. Monitoringa dati dod iespēju pieņemt informētus lēmumus, kas nodrošina gan dabas aizsardzību, gan ilgtspējīgu attīstību.

Nākotnē arvien lielāka uzmanība tiks pievērsta tam, kā klimata izmaiņas ietekmē putnu migrācijas un ziemošanas paradumus, kā arī tam, kā cilvēka darbība Baltijas jūrā ietekmē šo delikāto ekosistēmu.

Lai nodrošinātu jūras ekosistēmas saglabāšanu un līdzsvarotu attīstību, būs būtiski turpināt šo monitoringu un balstīt lēmumus uz precīziem un ilgtermiņa novērojumiem.