Ārvalstu politikaDonalds Tramps: "ASV vairs neražos viena centa monētas"

Donalds Tramps: “ASV vairs neražos viena centa monētas”

Ja ASV vairs neražos viena centa monētas, tad valsts varētu ietaupīt līdz 56 miljoniem dolāru gadā

Pēc vairāk nekā 230 gadu ilgas vēstures, ASV valdība pieņēmusi drosmīgu lēmumu – pārtraukt viena centa monētu jeb tā saukto peniju ražošanu. Simbolisks pagrieziens valsts finanšu politikā, bet arī praktisks, jo tam ir ļoti konkrēts ekonomisks pamatojums – peniju izgatavošana vienkārši vairs nav izdevīga.

Kāpēc pieņemts šāds lēmums?

Lēmumu izbeigt peniju ražošanu pieņēma prezidents Donalds Tramps jau februārī, bet praktiskie soļi sekoja maijā, kad ASV Naudas kaltuve pasūtīja pēdējās sagataves šo monētu izgatavošanai. Galvenais iemesls – augošās izmaksas. Viena penija izgatavošana izmaksā gandrīz četrus centus, kas ir četras reizes vairāk nekā tās nominālvērtība. ASV Finanšu ministrija norāda, ka tikai materiālu izmaksās valsts varētu ietaupīt ap 56 miljoniem dolāru gadā, ja peniji vairs netiktu ražoti. Un tas vēl ir tikai sākums – kopējie ietaupījumi, ieskaitot loģistiku un apstrādi, varētu būt vēl ievērojamāki.

Daļa sabiedrības atbalsta, daļa nē

Kamēr daļa sabiedrības un ekonomistu atbalsta šo lēmumu, uzsverot tā ekonomisko pamatojumu, citi joprojām uzskata peniju par svarīgu valūtas vienību. Penijs tiek bieži izmantots labdarības ziedojumos, un daudziem tas simbolizē ASV vēsturisko mantojumu. Tomēr fakti ir spītīgi: šīs monētas mūsdienās lieto ļoti reti, un vairāk nekā 100 miljardi šobrīd jau ir apgrozībā – vairāk nekā pietiekams apjoms, lai pārstātu pievienot vēl jaunus.

- Reklāma -

Kā ar citām mazvērtīgām monētām?

Jautājums par peniju nākotni jau iepriekš tika skatīts ASV Kongresā, taču līdz šim tam trūka pietiekama atbalsta. Šobrīd situācija mainās – izskatīšanā ir divi jauni likumprojekti, kurus atbalsta abu politisko partiju pārstāvji. Ja tie tiks pieņemti, penijs oficiāli tiks izņemts no aprites. Tas nozīmētu arī izmaiņas cenu noapaļošanā – līdzīgi kā tas jau notiek vairākās Eiropas valstīs. Piemēram, Igaunijā un Lietuvā skaidras naudas darījumos cenas tiek noapaļotas uz tuvāko piecu centu vērtību. Šādi noteikumi palīdz samazināt sīknaudas apriti un vienkāršot naudas plūsmu.

spot_img
spot_img

Lasītākās ziņas

spot_img