Jauna aptauja liecina, ka 60% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka uzņēmumi krīzēs laikā nespēj skaidri un savlaicīgi komunicēt
Lai gan biznesa vide ir dinamiska un pārmaiņām pilna, daudzi Latvijas uzņēmumi joprojām nav gatavi negaidītām krīzēm. Jaunākā aptauja, ko veikuši “Repute” Reputācijas skola sadarbībā ar “Norstat Latvija”, izgaismo satraucošu ainu – gandrīz 60% iedzīvotāju vērtē uzņēmumu spēju skaidrot notiekošo krīzes laikā kā zemu vai ļoti zemu. Tikai nieka 2% aptaujāto atzina, ka uzņēmumi šādās situācijās rīkojas pārliecinoši labi. Šie dati nepārprotami liecina – problēma pastāv, un tā ir nopietna. Īpaši šodien, kad sociālie tīkli informāciju izplata zibenīgi un pat neliela kavēšanās var kļūt par reputācijas krīzi ar tālejošām sekām.
Galvenie izaicinājumi krīzes laikā
Aptauja arī parāda, kas uzņēmumiem sagādā vislielākās grūtības. Lielākā daļa jeb 41% respondentu norāda – lielākais šķērslis ir nespēja savlaicīgi reaģēt. Savukārt 31% uzskata, ka uzņēmumus paralizē pats pārsteiguma brīdis, kas liedz ātri pieņemt lēmumus un skaidri komunicēt.
Taču problēmas ar ātrumu nav vienīgais. 14% aptaujāto atzīmē, ka uzņēmumi grūti saglabā uzticību starp darbiniekiem, klientiem un partneriem. 10% min, ka baumas un neoficiāla informācija krīzes laikā izplatās ātrāk nekā oficiālie skaidrojumi. Tikmēr 4% uzsver, ka uzņēmumiem ir grūtības atrast kompetentu pārstāvi, kurš varētu skaidrot situāciju medijiem vai sabiedrībai.
Reputācija ir uzņēmuma aktīvs
Krīzes komunikācijas nozīmi uzsver arī Iveta Dzērve, “Repute” Reputācijas skolas izveidotāja. Viņa norāda, ka sabiedrības uzticība uzņēmumu spējai rīkoties un komunicēt ir ļoti zema. Tas nozīmē tikai vienu – ja uzņēmumi turpinās ignorēt proaktīvas krīzes komunikācijas plānošanu, nākamā krīze var kļūt par reputācijas katastrofu.
Kā uzņēmumi var sagatavoties krīzes gadījumam?
Veiksmīgākie zīmoli jau tagad investē krīzes komunikācijas stratēģijās, izstrādā komunikācijas plānus un apmāca atbildīgos darbiniekus. Tie uzņēmumi, kas proaktīvi domā par iespējamiem riskiem un gatavojas tiem iepriekš, pēc krīzes spēj atgūties ievērojami ātrāk. Krīzes vadībā svarīga ir ne tikai ātra rīcība, bet arī spēja komunicēt skaidri, godīgi un pārliecinoši. Tikai tā var novērst informācijas vakuumu, kas parasti piepildās ar baumām un pieņēmumiem.
