Vai aizliegt tālmācību pamatskolas posmā ir pareizs solis? Uzzini, kādus argumentus sniedz vecāki, speciālisti un sabiedrība par šīs izglītības formas saglabāšanu Latvijā
Tālmācība Latvijā pēdējos gados kļuvusi par arvien populārāku izglītības formu, īpaši pamatskolas un vidusskolas posmā. Taču tagad šī iespēja ir apdraudēta – Saeima apsver ieviest likuma grozījumus, kas paredzētu atteikšanos no pamatizglītības apguves tālmācībā. Sabiedrībā tas izraisījis asas diskusijas – daudzi vecāki un izglītības jomas pārstāvji iebilst šādam solim, uzsverot, ka šāda izglītības forma ir vienīgā piemērotā izvēle tūkstošiem bērnu visā Latvijā.
Sabiedrībā aug spriedze: kas notiks ar tālmācību pamatskolā?
Latvijā aizvien aktuālāks kļūst jautājums par tālmācības nākotni, īpaši pamatskolas posmā. Saeimas konceptuāli atbalstītie grozījumi Izglītības likumā paredz, ka tuvāko trīs gadu laikā valsts pakāpeniski atteiksies no šīs izglītības formas līdz 9. klasei. Taču daudzi vecāki, pedagogi un sabiedrības pārstāvji tam nepiekrīt un uzsver, ka tālmācība ir vienīgā iespēja daudzām ģimenēm nodrošināt izglītību atbilstoši bērna vajadzībām un dzīves situācijai. Viens no skaļākajiem sabiedriskās domas balstiem šajā diskusijā ir Jana Koroļova, kura izveidojusi iniciatīvu par tālmācības saglabāšanu pamatskolas posmā. Viņasprāt, plānotais aizliegums ignorē virkni bērnu vajadzību, kuriem klātienes izglītība nav reāla vai veselībai piemērota izvēle.
Kāpēc tālmācība ir nepieciešama daļai skolēnu?
Tālmācības forma nav piemērota visiem, taču tā ir kritiski svarīga daudziem bērniem. Iniciatīvas autore uzsver, ka bērniem ar hroniskām slimībām, specifiskām mācīšanās vajadzībām, diasporas ģimeņu bērniem un jaunajiem profesionālajiem sportistiem nav iespējams iekļauties klasiskajā klātienes režīmā. Attālināta izglītība šiem skolēniem ir vienīgais veids, kā iegūt izglītību savam veselības stāvoklim un dzīvesveidam atbilstošā tempā un vidē.
Arī jautājums par bērnu motivāciju un socializāciju ir risināms. Jana Koroļova norāda, ka šīs problēmas ir iespējams pārvarēt, ja valsts piedāvā kvalitatīvus mācību materiālus, profesionālu atbalstu un strukturētu sadarbību ar skolotājiem. Tā vietā, lai vienkārši likvidētu tālmācību, būtu jāstrādā pie šīs izglītības formas uzlabošanas.
Kā šī prakse darbojas citur pasaulē?
Tālmācība ir pilnvērtīga un valstiski atbalstīta izglītības forma vairākās pasaules valstīs. Austrālijā, Kanādā un ASV šī sistēma darbojas jau gadiem ilgi, un tajās tiek ieguldīti līdzekļi platformu attīstībā, mācību materiālu kvalitātē un pedagogu apmācībā. Šīs valstis nepārmet skolēniem zemus rezultātus, bet gan meklē risinājumus, kā panākt, lai tālmācība kļūst arvien efektīvāka. Latvijai būtu vērts mācīties no šiem piemēriem un attīstīt savu tālmācības modeli, nevis atteikties no tā pavisam.
Vai tiešām zemi eksāmenu rezultāti ir pamats aizliegumam?
Viens no iemesliem, kāpēc tiek diskutēts par tālmācības ierobežošanu, ir zemie rezultāti 9. klašu centralizētajos eksāmenos. Īpaši uzkrītoši tie bija matemātikā, kur sekmīgi eksāmenu nokārtoja tikai ap 22 procentiem tālmācības skolēnu. Šis skaitlis tiek minēts kā būtisks arguments tam, ka attālinātā izglītība nav pietiekami kvalitatīva. Taču eksperti norāda, ka šie rādītāji var liecināt nevis par paša formāta nederīgumu, bet gan par nepietiekamu atbalsta sistēmu, vāju platformu izstrādi un pedagogu nepietiekamu sagatavotību. Tā vietā, lai likvidētu iespēju mācīties attālināti, būtu jāiegulda resursi, lai šo mācību formu padarītu par līdzvērtīgu izvēli.
Skolēnu skaits tālmācībā turpina pieaugt
Dati no Izglītības un zinātnes ministrijas liecina, ka tālmācības skolēnu skaits Latvijā turpina pieaugt. 2024. gadā tajā mācījās vairāk nekā 11 tūkstoši skolēnu, no kuriem vairāk nekā 3 tūkstoši bija pamatskolas posmā. Sevišķi strauji pieaudzis skolēnu skaits 10. līdz 12. klašu grupā – kopš 2021. gada par apmēram 3000 skolēniem vairāk. Pieaug arī valsts ieguldījumi šajā formā – 2022. gadā tālmācībai tika piešķirti 4,8 miljoni eiro, bet 2024. gadā jau 11,3 miljoni. Tas liecina, ka šī izglītības forma iegūst nozīmi un tai tiek piešķirts arvien lielāks svars izglītības sistēmā.
Ko paredz likuma grozījumi un kādi ir iespējamie izņēmumi?
Saeimas konceptuāli atbalstītie grozījumi paredz, ka tuvāko trīs gadu laikā pamatizglītība tālmācībā vairs nebūs pieejama. Vienlaikus norit darbs pie otrā lasījuma, kur tiek diskutēts par izņēmumiem, kuros šī forma varētu tikt saglabāta. Pašlaik likumprojekts paredz tālmācību atļaut tikai pilngadīgām personām, kuras kādu iemeslu dēļ nav ieguvušas pamatizglītību. Šāda pieeja gan neapmierina iniciatīvas atbalstītājus, kuri uzsver, ka šis risinājums nepalīdzēs ģimenēm, kuru bērni jau šobrīd nespēj mācīties klātienē. Ja netiek paredzēti plašāki izņēmumi vai pārdomāti alternatīvi risinājumi, šis lēmums var būtiski ietekmēt daudzu bērnu izglītības pieejamību.
Vai tālmācība ir problēma vai risinājums
Latvijā nereti izvēlamies problēmas risināt, tās aizliedzot. Taču izglītības jomā šāda pieeja var radīt vēl lielākas grūtības nekā tās, kuras mēģinām novērst. Tālmācība nav perfekta, taču daudziem bērniem tā ir vienīgā iespēja iegūt izglītību. Tā vietā, lai šo iespēju atņemtu, būtu jādomā par to, kā padarīt to efektīvāku, kvalitatīvāku un iekļaujošāku.
Izglītībai jābūt pieejamai visiem, un sistēmai jāspēj pielāgoties dažādām vajadzībām. Tālmācība nav luksusa izvēle, bet vajadzība, ko atzīst arvien vairāk ģimeņu visā Latvijā. Ir laiks pārstāt domāt tikai par skaitļiem un eksāmenu rezultātiem, un sākt domāt par cilvēkiem, kuriem šī izglītības forma ir vienīgā iespēja pilnvērtīgi mācīties.
