Uzņēmēju organizācijas kritizē valdības ieceri samazināt valsts izdevumus tikai par 150 miljoniem eiro gadā
Valdības iecere samazināt valsts tēriņus par 150 miljoniem eiro gadā ir izraisījusi skaļu rezonansi uzņēmēju vidē. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) uzskata, ka šāds ietaupījums ir nepietiekams un neatbilst ne pašreizējai ekonomiskajai situācijai, ne ģeopolitiskajām prasībām. Lai gan plāns oficiāli paredz Finanšu ministrijai jūnijā iesniegt priekšlikumus budžeta samazinājumam trīs gadu periodā, uzņēmēju organizācijas brīdina – šādi soļi ir pārāk maigi, ja valstij patiešām rūp fiskālā disciplīna un nākotnes stabilitāte.
Kāpēc 150 miljoni nav pietiekami?
LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš norāda – ikgadēji samazinājumi valsts tēriņos 130 līdz 160 miljonu apmērā notiek arī bez īpašiem valdības lēmumiem. Tāpēc pieņemt plānu, kas faktiski atspoguļo jau esošo realitāti, nav uzskatāms par stratēģisku taupības soli. Turklāt šie 150 miljoni eiro nav pat 1% no kopējā valsts izdevumu budžeta, kurš 2024. gadā sasniedz 17,1 miljardu eiro. Uzņēmēji piedāvā radikāli atšķirīgu skatījumu – samazināt izdevumus par vismaz 850 miljoniem eiro, jeb aptuveni 5% no visa budžeta. Iegūtie līdzekļi, viņuprāt, būtu jānovirza svarīgākajām jomām – aizsardzībai, ģimeņu atbalstam, izglītībai un drošībai.
Parāds pieaug, bet prioritātes stagnē
Īpaši satraucoša uzņēmēju ieskatā ir valsts aizvien lielāka paļaušanās uz aizņemšanos. LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs norāda – 2023. gadā procentu maksājumi par valsts parādu bija ap 290 miljoniem eiro, bet jau 2024. gadā tie sasniegs 555 miljonus, un 2025. gadā prognozētie maksājumi tuvojas 640 miljoniem. Ja šī tendence turpināsies, 2029. gadā valsts maksās 830 miljonus tikai par aizņēmumiem. Šie ir līdzekļi, kurus varētu izmantot slimnīcu uzlabošanai, pedagogu un mediķu atalgojumam vai infrastruktūras attīstībai, bet šobrīd tie vienkārši pazūd procentu maksājumos. Uzņēmēji uzsver – mēs nevaram atļauties dzīvot pāri saviem līdzekļiem, cerot, ka aizņēmumi visu atrisinās.
Vispārēja valsts izdevumu revīzija
LTRK un LDDK uzsver, ka viens no būtiskākajiem virzieniem būtu vispārēja valsts izdevumu revīzija. Nevis mehāniska budžeta griešana, bet reāls izvērtējums – kur līdzekļi tiek izmantoti efektīvi un kur – nelietderīgi.
Pēc Gorkša teiktā, daudzas ministrijas un iestādes gadiem nav veikušas nevienu iekšējo izvērtējumu, lai noskaidrotu, vai esošos resursus nevarētu izmantot efektīvāk. Valsts kontroles revīzijas jau vairākkārt ir atklājušas desmitiem miljonu eiro izšķērdētu nelietderīgi.
Tāpēc uzņēmēji aicina sākt ar konkrētu taupības mērķu definēšanu un izmantot uz datiem balstītus lēmumus, nevis politiskus kompromisus.
Memorands un politiskā griba
Šā gada pavasarī LTRK, LDDK un Finanšu nozares asociācija kopā ar vairākām Saeimas frakcijām (ZZS, Apvienoto sarakstu un Nacionālo apvienību) parakstīja memorandu par publisko izdevumu samazināšanu vismaz par 850 miljoniem eiro. Tomēr valdības partijas – “Jaunā Vienotība” un “Progresīvie” – šo iniciatīvu nav atbalstījušas. Tas liek domāt, ka ne visi politiskie spēki ir gatavi spert drosmīgus soļus fiskālās disciplīnas virzienā. Taču uzņēmēji uzskata – ilgtermiņā neizbēgami nāksies pieņemt neērtus lēmumus, ja vēlamies stipru un stabilu valsti nākotnē.
Tēriņi turpina augt
Pēdējo piecu gadu laikā valsts izdevumu apjoms ir pieaudzis par 5,5 miljardiem eiro – no 12,9 miljardiem 2020. gadā līdz 18,4 miljardiem 2024. gadā. Tas ir iespaidīgs kāpums, taču jautājums paliek – vai šis pieaugums ir pamatots un ilgtspējīgs?
Ja valsts turpinās palielināt tēriņus bez atbilstošiem ieņēmumu avotiem, pieaugošais parāds var kļūt par bremzējošu faktoru visām attīstības iniciatīvām nākotnē.
