80% autovadītāju Latvijā piedzīvo agresīvu braukšanu, bet tikai daži par to ziņo policijai
Ja pēdējā laikā esi juties nedroši pie stūres, visticamāk, neesi viens. Kā liecina “Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indeksa” dati, 80% Latvijas autovadītāju ir pieredzējuši citu šoferu neadekvātu rīcību. Šis rādītājs jau vairākus gadus ir nemainīgi augsts – 2024. gadā tas bija 81%, un 2023. gadā – 77%. Šķiet, ka agresīva, neapdomīga vai vienkārši bīstama uzvedība uz ceļa kļūst par nepatīkamu ikdienas sastāvdaļu.
Kāpēc par to ziņo tikai 19%?
Lielākā daļa šo situāciju paliek bez sekām – tikai 19% autovadītāju ziņo atbildīgajiem dienestiem. Un tas nav tikai slinkums vai laika trūkums. Drošas Braukšanas Skolas vadītājs Jānis Vanks uzsver – vēl joprojām daļā sabiedrības saglabājas uzskats, ka par citiem sūdzēties nav pieņemami. Šāda domāšana ir padomju mantojums, kas diemžēl kavē mūsdienīgas un atbildīgas satiksmes kultūras attīstību.
Patiesībā tieši ziņošana varētu būt tas, kas palīdz mainīt vidi uz ceļiem. Neadekvāta rīcība – piemēram, pēkšņa joslas maiņa, virzienrādītāja neizmantošana, ignorēta gājēju pāreja – var būt bīstama gan citiem šoferiem, gan neaizsargātiem satiksmes dalībniekiem.
Kas ziņo visbiežāk par neadekvātu braukšanu uz ielas?
Interesanti, ka vīrieši ir nedaudz aktīvāki ziņotāji nekā sievietes – 20% pret 18%. Vecuma griezumā visspilgtāk izceļas autovadītāji vecumā no 40 līdz 49 gadiem, no kuriem 29% ir ziņojuši par pārkāpumiem. Savukārt cilvēki virs 60 gadu vecuma ziņo krietni retāk – tikai 9%. Tāpat būtiskas atšķirības redzamas arī reģionos. Visaktīvāk ziņo Vidzemes iedzīvotāji (21%), kamēr Latgalē, Rīgā un Pierīgā vairāk nekā 60% izvēlas klusēt, pat saskaroties ar pārkāpumiem.
Klusēšana sekmē visatļautību
Jānis Vanks atgādina, ka vienaldzība uz ceļa rada sekas. Ja pārkāpums netiek pamanīts un sodīts, daļa šoferu sāk domāt, ka “viss ir atļauts”. Rezultātā pieaug negadījumu skaits un pasliktinās kopējā satiksmes drošība. Mūsu klusēšana baro šo sajūtu – ka jebkurš var darīt, kā ienāk prātā, jo atbildības nebūs.
Tāpēc ziņošana nav tikai “sūdzēšanās”, tā ir sabiedrības rūpe par kopējo drošību.
Kāpēc šis pētījums ir svarīgs?
Šis “Carlsberg 0.0” veidotais pētījums ir ne tikai statistika. Tas ir sabiedrības spogulis – kā mēs jūtamies uz ceļiem, cik droši un atbildīgi esam, un kā rīkojamies, kad redzam pārkāpumu. Pētījumā, kas tapis sadarbībā ar Drošas Braukšanas Skolu un pētījumu centru Norstat, piedalījās 1000 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Mērķis ir vienkāršs – veicināt atbildīgas braukšanas kultūru, palīdzēt cilvēkiem izprast riskus un rosināt aktīvāku līdzdalību drošākas satiksmes veidošanā.
