Piedalies pārgājienos un interaktīvās aktivitātēs pasaules ūdens dienā 2025. gadā
Pasaules Ūdens diena šogad pievērš uzmanību ledāju kušanas problēmai un tās ietekmei uz klimatu. Ūdens cikls kļūst neprognozējams, ietekmējot gan plūdus, gan sausumu visā pasaulē. Arī Latvijā ledāju darbības atstātās pēdas ir redzamas dažādās ainavās – ezeros, upju ielejās un pat piekrastē. Lai šo dabas daudzveidību iepazītu tuvāk, Dabas aizsardzības pārvalde aicina ikvienu uz pārgājieniem un interaktīvām aktivitātēm dažādos Latvijas reģionos. Šī ir iespēja ne tikai baudīt dabu, bet arī uzzināt vairāk par tās veidošanās procesiem un klimata pārmaiņu ietekmi.
Pārgājiens Rāznas Nacionālajā parkā
22. martā Rāznas Nacionālajā parkā norisināsies pārgājiens, kas veltīts ledāju atstātajām pēdām Latvijas ainavā. Šī ir lieliska iespēja izpētīt ledāju veidoto reljefu un uzzināt, kā šie procesi ietekmējuši mūsdienu dabu. Pārgājiena laikā dalībnieki iepazīs osveida reljefa formas, meklēs pavasara pazīmes mežos un diskutēs par klimata pārmaiņu ietekmi uz vidi. Tā būs ne tikai izzinoša, bet arī aktīva diena dabā, kas ļaus labāk saprast, kā veidojušās Latvijas ainavas.
Lai pieteiktos pārgājienam, vairāk informācijas pieejams vietnē www.tiekamiesdaba.lv.
Putnu vērošana Randu pļavās
Tiem, kuri interesējas par piekrastes ekosistēmām, 22. martā Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta Randu pļavās būs iespēja pievienoties agras rīta pastaigai. Šajā pārgājienā būs iespējams ne tikai iepazīt Baltijas jūras veidotās ainavas, bet arī vērot putnus un uzzināt vairāk par piekrastes apsaimniekošanas metodēm. Randu pļavas ir vieta, kur dažādos laikposmos jūras līmeņa svārstības un ledāju darbība ir atstājusi būtiskas pēdas, veidojot unikālu dabas vidi. Pārgājienā piedalīsies dabas izglītības speciālisti, kuri dalīsies zināšanās par jūras uzplūdiem, nogulumu sadalījumu un klimata ietekmi uz šo teritoriju.
Interaktīvā spēle Ķemeru Nacionālajā parkā
No 22. marta līdz pat maija beigām Ķemeru Nacionālajā parkā būs iespēja piedalīties interaktīvā spēlē, kas veltīta mitrājiem un to nozīmei dabas ekosistēmā. Astoņos dažādos dabas objektos, tostarp pie Dumbrāja laipas, Lūžņu grāvja, Slokas ezera un Lielā Ķemeru tīreļa torņa, būs izvietoti QR kodi. Tos noskenējot, ikviens varēs izspēlēt spēli un pārbaudīt savas zināšanas par mitrājiem.
Šī aktivitāte ir domāta gan individuāliem apmeklētājiem, gan ģimenēm un draugu grupām, kuri vēlas izzināt dabas procesus saistošā un interaktīvā veidā.
Ledāju ietekme uz Latvijas ainavu
Pirms vairāk nekā 10 tūkstošiem gadu Latvijas teritoriju klāja ledājs, un tā atstātās pēdas joprojām ir redzamas visā valstī. Ledāju darbība veidojusi reljefu, radot morēnu paugurus, līdzenumus, upju ielejas, kā arī smilts un grants atradnes. Ledāju kušanas ūdeņi veidoja zemienes, bet senie ledāju baseini kļuva par ezeriem un purviem. Tieši šādu procesu rezultātā ir izveidojušies tādi ezeri kā Lubānas un Rāznas ezers. Arī Latvijas lielākās upes – Daugava un Gauja – plūst pa ledāju veidotām senlejām, bet Baltijas jūras piekraste ir tiešs pēcleduslaikmeta ūdens kustību rezultāts.
Šīs dabas parādības joprojām ietekmē vidi un klimata pārmaiņas var radīt jaunus izaicinājumus. Tieši tāpēc ir svarīgi izzināt, kā daba veidojusies un kā mēs varam to aizsargāt nākotnē.
