Pēc aptaujas noskaidrots, ka 85% iedzīvotājus katru mēnesi skar neparedzēti izdevumi
Aptaujas dati liecina, ka 85% Latvijas iedzīvotāju ik mēnesi saskaras ar neparedzētiem izdevumiem. Šī informācija nāk no uzņēmuma “IPF Digital Latvia” pasūtītas aptaujas, ko veica pētījumu aģentūra “Norstat”, un tā izgaismo vienu no biežākajiem iemesliem, kāpēc cilvēki nonāk finanšu grūtībās – neprognozējamus tēriņus.
Cik daudz mēs pārtērējam?
Aptaujas rezultāti parāda, ka populārākais neparedzēto izdevumu apmērs ir no 51 līdz 100 eiro. Tieši šajā summu grupā ietilpst katrs piektais respondents (21%). Nedaudz vairāk nekā katrs desmitais cilvēks (10%) atzina, ka mēnesī pārtērē jau 101–150 eiro. Savukārt aptuveni astotā daļa aptaujāto norādīja vēl lielākus negaidītus maksājumus – līdz 200 eiro un pat vairāk. Precīzāk, 8% cilvēku ik mēnesi ir spiesti tērēt no 151 līdz 200 eiro, un vēl 8% – vairāk nekā 200 eiro.
Kaut arī reti, tomēr ir cilvēki, kuriem negaidītie tēriņi ir niecīgi – zem 10 eiro. Šādu atbildi norādīja tikai 2% respondentu, kas vēl vairāk apliecina, cik būtiska ir finanšu plānošana, lai šādi neparedzēti maksājumi neizjauktu ģimenes budžetu.
Kurš visbiežāk pārtērē?
Lielākie negaidītie izdevumi – virs 200 eiro – visbiežāk ir cilvēkiem vecumā no 18 līdz 49 gadiem. Šo summu atzina 11% aptaujāto šajā vecuma grupā. Taču, sasniedzot 50 gadu slieksni, cilvēki kļūst piesardzīgāki – tikai 5% 50–59 gadīgo un 4% senioru vecumā no 60 līdz 74 gadiem atzīmēja šādas summas kā savus regulāros neplānotos izdevumus. Nozīmīgi, ka visapzinīgākie tēriņu kontrolētāji ir tieši seniori. 24% iedzīvotāju vecumā no 60 līdz 74 gadiem atzina, ka regulāri seko līdzi saviem tēriņiem un plāno budžetu, tādejādi izvairoties no liekiem izdevumiem. Tieši šī vecuma grupa izceļas arī ar vismazāko pārtēriņu biežumu.
Kā ir ar finanšu plānošanu?
Diemžēl dati atklāj, ka gandrīz piektdaļa (18%) Latvijas iedzīvotāju vispār neseko līdzi saviem izdevumiem. Visbiežāk tā ir vecuma grupa no 50 līdz 59 gadiem. Interesanti, ka tieši šie cilvēki arī nereti norāda uz lielākiem neplānotiem tēriņiem, kas var būt sekas nepietiekamai budžeta uzraudzībai. Tikai 15% respondentu apgalvo, ka regulāri uzskaita visus tēriņus un necieš no neparedzētiem maksājumiem. Starp jauniešiem šī attieksme ir vēl retāka — tikai 8% cilvēku vecumā no 18 līdz 29 gadiem seko līdzi savām finansēm.
Ko tas nozīmē mums kā sabiedrībai?
“IPF Digital Latvia” vadītājs Toms Vandāns uzsver, ka šie dati apliecina nepieciešamību stiprināt finanšu pratību sabiedrībā. Ja cilvēkiem nav izveidots drošības spilvens, jebkura negaidīta izmaksa var būtiski ietekmēt kopējo budžetu. Tas apgrūtina iespējas veidot uzkrājumus un ietekmē arī emocionālo labklājību.
Finanšu pratība nav tikai par cipariem – tā ir prasme, kas ļauj dzīvot mierīgāk, pārdomātāk un ar lielāku kontroli pār savu nākotni.
Kā rīkoties, lai izvairītos no neparedzētiem tēriņiem?
Lai arī ikvienam var gadīties situācijas, kurās jāsedz steidzami izdevumi, regulāra budžeta plānošana un izdevumu uzskaite palīdz šādās situācijās nenonākt panikā. Vērts atvēlēt pat nelielu daļu no ienākumiem “neparedzēto gadījumu fondam”, kas var būtiski samazināt stresa līmeni ikdienā. Latvijā jau šobrīd ir pieejami vairāki finanšu izglītības resursi un aplikācijas, kas palīdz pārvaldīt izdevumus, noteikt budžeta limitus un uzkrāt. Iespējams, šī ir īstā reize sākt ar pavisam vienkāršu soli – pierakstīt visas ikdienas izmaksas un izvērtēt, kur iespējams ietaupīt.
