Pārejas laiks starp ziemu un pavasari var būt īsts pārbaudījums veselībai – vīrusi, nosalšana, imunitātes kritums un traumatiski kritieni uz apledojušām ielām.
Kad ziema vēl nav pavisam atkāpusies, bet pavasaris tikai sāk ieskatīties aiz stūra, mūsu ķermenis saskaras ar īpaši mainīgiem laikapstākļiem un tam sekojošiem veselības riskiem. Šajā pārmaiņu laikā kļūst viegli nosalt, saaukstēties vai iekrist vīrusu lamatās. Lai saglabātu veselību un spēku līdz pavasarim, svarīgi parūpēties gan par imunitāti, gan piemērotu apģērbu un ikdienas paradumiem. Farmaceite Alīna Fleišmane dalās ar praktiskiem padomiem, kā to izdarīt.
Kad daba vēl nav izlēmusi – ziemas beigas vai pavasara sākums?
Pārejas periods no ziemas uz pavasari Latvijā mēdz būt īpaši mānīgs – rītos gājēji slīd pa apledojušām ietvēm, dienā saule silda tik ļoti, ka šķiet, ziemas jakai drīz būs jāatrod cita vieta skapī, bet vakarā atkal jāmeklē vilnas zeķes. Šis laiks rada reālus izaicinājumus mūsu veselībai – gan temperatūras svārstību, gan vīrusu sezonas dēļ. Apotheka farmaceite Alīna Fleišmane atgādina, ka šādi mainīgi laikapstākļi uzliek lielu slodzi ķermenim, kura imunitāte bieži vien ziemas izskaņā jau ir novājināta. Šajā laikā ķermenim ir grūti pielāgoties – tas pakļauts krasām temperatūras svārstībām, kam bieži vien pievienojas arī nepiemērots apģērbs un imunitātes trūkums.
Pareizais apģērbs – pirmais solis pret saaukstēšanos
Ne vienmēr termometra rādītājs sniedz pilnīgu priekšstatu par to, kā saģērbties. Īpaši svarīgi ir izvēlēties apģērbu pēc slāņošanas principa – lai starp drēbju kārtām saglabātos siltuma slānis un apģērbu būtu iespējams pielāgot dienas gaitā. Pamatkārtai ieteicams izvēlēties materiālus, kas labi vada mitrumu – piemēram, mikrošķiedras audumus, kas palīdz novērst siltuma zudumu no slapja apģērba. Vidējais slānis silda, bet virskārta pasargā no vēja un mitruma. Neaizmirsti arī par pareiziem apaviem – slapjas kājas šajā sezonā ir biežs riska faktors. Izvēlies ūdensnecaurlaidīgus apavus, lai izvairītos no apsaldēšanās, kas ne tikai rada diskomfortu, bet arī veicina saaukstēšanos.
Imunitāte pēc ziemas – kā to stiprināt?
Ziemas mēnešos mūsu organisms bieži vien iztukšojas – mazāk saules, mazāk svaigu augļu un dārzeņu, vairāk sēdoša dzīvesveida un stresu. Pārejas sezona šo efektu tikai pastiprina. Lai stiprinātu imunitāti, farmaceite iesaka pievērst uzmanību ikdienas uzturam – tajā būtu jāiekļauj C un D vitamīni, cinks un arī ehinācijas preparāti, kas palīdz organismam efektīvāk cīnīties ar vīrusiem. Svarīgi ir arī dzert pietiekami daudz ūdens, regulāri kustēties, ieviest dienas režīmā kvalitatīvu miegu un neaizmirst par emocionālo labsajūtu. Tieši stress un nogurums ir bieži vaininieki, kas “atver durvis” vīrusu infekcijām.
Vīrusu sezona vēl nav galā
Lai gan pavasaris šķiet klāt, tas nenozīmē, ka gripas un citu vīrusu sezona ir beigusies. Gripas vīruss var izplatīties līdz pat aprīļa beigām, tāpēc rūpīga roku mazgāšana, telpu vēdināšana un izvairīšanās no saskarsmes ar slimiem cilvēkiem joprojām ir ļoti aktuāli profilakses pasākumi. Sabiedriskās vietās ieteicams ievērot piesardzību, un, ja pamanāmas slimības pazīmes, labāk palikt mājās un sazināties ar ārstu.
Kad laikapstākļi veicina galvassāpes un kakla iekaisumu
Mainīgie laikapstākļi var pastiprināt arī hronisku slimību simptomus – piemēram, cilvēkiem ar astmu, alerģijām vai citām elpceļu problēmām. Straujas temperatūras izmaiņas, sauss gaiss vai vējš var kairināt kaklu un elpceļus, īpaši, ja cilvēks pāragri noliek malā cepuri vai šalli. Svarīgi atcerēties, ka pat plāna šalle var palīdzēt uzturēt siltumu kakla zonā un uzlabot limfātiskās sistēmas darbību, palīdzot mandelēm ātrāk reaģēt uz infekciju. Tāpat arī galvas un ausu apvidus ir viens no siltuma zuduma punktiem – ja šīs zonas netiek pienācīgi pasargātas, var samazināties imunitāte un rasties spriedzes galvassāpes.
Aukstumpumpas un stress – kāpēc tās uzrodas tieši tagad?
Herpes jeb aukstumpumpas mēdz uzrasties tieši tad, kad ķermenis vismazāk to gaida – stresa situācijās, pārslodzes laikā vai pēc nosalšanas. Pavasara gaidīšanas laiks bieži vien ir periods, kad šie faktori sakrīt. Ja herpes vīruss aktivizējas, svarīgi to pamanīt jau sākotnējā stadijā – kad parādās pirmās pazīmes, piemēram, apsārtums un nieze. Farmaceite iesaka izmantot preparātus ar aciklovīru, taču stingri ievērot lietošanas režīmu – piecas reizes dienā ar četru stundu intervālu. Papildus var izmantot silīcija gelu vai dabiskus līdzekļus, taču arī šeit ir svarīga savlaicīga un regulāra lietošana.
Āda – bieži aizmirstais cietējs šajā sezonā
Sejas, lūpu un roku āda šajā laikā kļūst īpaši jutīga – vējš, aukstums un sausais gaiss palēnina ādas atjaunošanos, padara to sausu, kairinātu un plaisājošu. Īpaši to izjūt cilvēki ar ādas saslimšanām, kam šis periods var radīt pastiprinātu diskomfortu. Lai pasargātu ādu, ir svarīgi lietot mitrinošus un barojošus krēmus, pievērst uzmanību lūpu kopšanai un izvēlēties maigus ādas kopšanas līdzekļus, kas nebojā jau tā jutīgo ādas barjeru.
Slidenās ietves – risks, kas nepazūd līdz pat pavasarim
Lai arī sniegs vairs nav ikdienas parādība, rīta un vakara stundās joprojām ir jāuzmanās no apledojuma. Straujas temperatūras izmaiņas veicina virsmu apledošanu, kas padara pārvietošanos bīstamu. Īpaši jāuzmanās gados vecākiem cilvēkiem, kuru kauli lūst vieglāk, bet arī jaunieši nav pasargāti – viena neveikla kustība var beigties ar sastiepumu vai lūzumu.
Kā Apotheka var palīdzēt šajā pārmaiņu laikā?
Aptieku tīkls Apotheka, kurā strādā vairāk nekā 500 speciālistu, ir viens no vadošajiem veselības aprūpes partneriem Latvijā. Farmaceiti ne tikai palīdz izvēlēties piemērotākos līdzekļus imunitātei vai ādas kopšanai, bet arī sniedz konsultācijas par piemērotāko uztura bagātinātāju lietošanu, sezonas riskiem un preventīviem pasākumiem. Apotheka aptiekas ir pieejamas visā Latvijā, tostarp arī diennakts aptieka Rīgā un tiešsaistes aptieka www.apotheka.lv.
Rūpējoties par savu veselību šajā pārmaiņu laikā, mēs ne tikai izvairāmies no slimībām, bet arī gatavojamies pavasarim ar pilnu enerģiju. Un tas noteikti ir ieguldījums, kas atmaksāsies.
