Ārvalstu investori aicina ES sniegt proaktīvu atbalstu Baltijai, lai stiprinātu drošību un finansiālo stāvokli
Ārvalstu investori jaunākajā FICIL sentimenta indeksā atzīst, ka Baltija ir Eiropas ģeopolitiskais indikators un iezīmē brīdinājumu – “Ja Baltijas valstis kritīs, sekos arī pārējā Eiropas Savienība (ES)”.
Baltijas valstis atrodas ES austrumu flanga priekšējā līnijā, saskaroties gan ar drošības, gan ekonomiskiem izaicinājumiem strauji mainīgajā ģeopolitiskajā vidē. Investori brīdina, ka Eiropa nedrīkst palikt vienaldzīga šī brīdinājuma priekšā – reģiona stabilitāte un noturība ir balsts visai ES, un neveiksme var apdraudēt ES vienotību ārējo draudu priekšā.
Baltijai nepieciešams ātrs un mērķēts atbalsts
Baltijas valstis jau vairāk nekā 30 gadus brīdinājušas par Krievijas draudiem, taču līdz pat neseniem notikumiem šie brīdinājumi netika uztverti pietiekami nopietni. Krievijas iebrukums Ukrainā apstiprināja Baltijas līderu bažas un būtiski mainīja gan sabiedrības, gan investoru noskaņojumu. Šodien ārvalstu investori uzsver: Eiropai ir jārīkojas nekavējoties, lai nepieļautu domino efektu, kas var sākties Baltijā un beigties Briselē.
Reģiona stabilitātei nepieciešams gan politisks, gan finansiāls atbalsts. Tikai tā iespējams novērst investoru uzticības zudumu un ilgstošas ekonomiskās sekas visā Eiropā.
ES atbalsts ir nepietiekams
Lai arī ES līdz šim ir nodrošinājusi ievērojamu finansiālu atbalstu Baltijas valstīm, problēma ir tajā, cik efektīvi šie līdzekļi tiek apgūti. Piemēram, Latvija no 2021. līdz 2027. gadam var saņemt 4,6 miljardus eiro no kohēzijas un atveseļošanas fondiem, savukārt Igaunija – 3,5 miljardus un Lietuva – 6,4 miljardus. Papildus Atveseļošanas un noturības mehānisms nodrošina vēl vairākus miljardus. Tomēr šie līdzekļi nereti paliek neizmantoti, jo Baltijas valstis saskaras ar dažādiem birokrātiskiem šķēršļiem. Latvijā problēma ir novecojušā likumdošana, Igaunijā – atļauju sistēma, bet Lietuvā – juridiski strīdi, kas jau izraisījuši finansiālus zaudējumus.
Investori norāda, ka ES ir jārada elastīgāka un vienkāršāka sistēma, kā piekļūt finansējumam. Tiek rosināts ieviest “vienotu rokasgrāmatu”, samazināt birokrātiju un nodrošināt priekšfinansējumu stratēģiskiem projektiem. Tas ļautu īstenot būtiskus infrastruktūras, drošības un klimata projektus daudz ātrāk un efektīvāk.
Tāpat nozīmīga būtu tehniskā palīdzība un zināšanu apmaiņa starp ES dalībvalstīm – lai Baltijas valstis varētu pilnībā izmantot pieejamo finansējumu.
Valstu līmenī jābūt drosmei reformēt sistēmas
Ne tikai Briselē, bet arī Rīgā, Tallinā un Viļņā ir jāpieņem drosmīgi lēmumi. Reģionam ir jāpārskata savas normatīvās bāzes, jāsamazina birokrātija un jāpalielina kapacitāte strādāt ar sarežģītiem investīciju projektiem. Šobrīd to kavē neefektīvi procesi, kas bieži vien noved pie finansiāla zaudējuma un stagnācijas.
Eiropas Komisijas pārstāvis Valdis Dombrovskis skaidri norāda – drošība ir priekšnoteikums stabilitātei un izaugsmei. Līdz ar to investīcijas drošībā nav tikai militārs jautājums, bet arī ekonomikas jautājums. Līdzekļi, kas tiek ieguldīti aizsardzībā, vienlaikus rada vidi, kurā investori jūtas droši, uzņēmumi plāno ilgtermiņā un reģions kļūst pievilcīgs jauniem kapitāla ieplūdēm.
