Dziedātāja Elizabete Gaile
Sveicināti lasītāji! Šodien mēs piedāvājam jums ekskluzīvu ieskatu aizkulišu dzīvē ar talantīgo mūziķi Elizabeti no Rīgas. Elizabete, kuras dzīves ritms ir mūzika, dalīsies savās aizraujošajās pieredzēs gan uz skatuves Latvijā, gan par savām ambīcijām pārsteigt skatītājus arī ārpus valsts robežām. Intervijā tiks apspriestas arī mūzikas industrijas tendences, Elizabetes personīgās ikdienas rutīna un viņas skatījums uz mākslinieka lomu mūsdienu sabiedrībā. Aicinām jūs iedziļināties šajā iedvesmojošajā stāstā par mūziku, radošumu un ceļu uz panākumiem.
K: Čau, Elizabete! Paldies, ka atradi laiku un piekriti šai nelielajai sarunai. Kā tev iet? Runā, ka decembris ir piepildīts mēnesis mūziķu aprindās, vai tā ir patiesība?
E: Čau, Kaspar! Iet interesanti – diezgan piepildīta ikdiena, decembris ir sarežģīts mēnesis.
K: Izklausās saspringti, varbūt iesākumam tu vari nedaudz iepazīstināt mūsu lasītājus ar sevi…
E: Es esmu Elizabete un esmu no Rīgas. Es rakstu savas dziesmas jau vairākus gadus, un mūzika ir mana sirdslieta. Protams, man patīk darīt arī visādas citas lietas, kas nav saistītas ar mūziku, bet liela daļa manas dzīves un ikdienas ir mūzika. Es rakstu, dziedu un uzstājos dažādās vietās Latvijā, un cerams tuvā nākotnē būs iespēja piepildīt savu sapni un kāpt uz kādas skatuves arī ārzemēs, nospēlēt kādu koncertu vai ņemt dalību kādā festivālā. Lielos vilcienos esmu mūziķe, kas rada savu mūziku.
Skatījies X-faktoru, sekoji līdz notikumiem? Vai uzvarēja tava favorīte?
Man šķiet, ka X-faktoram ir nedaudz tāds noriets, un es lasīju rakstu, ka vairs to neskatās tik daudz kā kādreiz. Es jutu, ka prieks par uzvaru, kad Grēta uzvarēja bija lielāks. Nebija tik liels šajā tiešraides laikā un arī sociālo tīklu pasaulē. Es gribēju, lai uzvar Luka. Luka man patika, jo viņai bija daudzpusīgāki priekšnesumi, viņa dejoja, dziedāja gan- Dua Lipa, gan Kārļa Lāča dziesmas. Ļoti labi performēja, viņa pat repoja, tas ,manuprāt, ir ļoti svarīgi esot uz skatuves, ka tu vari būt atšķirīgs, ka vari parādīt gan lirisko pusi, gan arī citas šķautnes.
K: Jāpiekrīt, man arī ļoti patika Luka, lai gan mana favorīte bija Katrīna – es biju 100% par viņu. Manuprāt, viņa sašāva sev kājās ar dziesmu izvēlēm finālam.
E: Daudzi gan teica, ka viņiem esot ļoti patikusi tieši “Hospitāļu ielas” dziesma, sakot, ka tas bija drosmīgs gājiens.
K: Nu mēs redzam, kur drosme noveda. Aija Auškāpa noteikti nemeklēja drosmīgus gabalus savai dalībniecei, bet paņēma stabilas vērtības. Bet nu skaisti, ka tāda platforma kā “X-faktors” eksistē- tā ir laba vieta atspērienam. Bet nu pievērsīsimies pie svarīgākiem jautājumiem. Varbūt Tu vari padalīties ar tādu informāciju, kur Rīgā ir atrodama visgaršīgākā kafija?
E: Man nav ilgi jādomā. Rīgā ir daudz vietas, kur ir garšīga kafija, bet mana mīļākā vieta ir “Rocket Bean”, pirmkārt, jau (tddddd-drumroll) tāpēc, ka tā atrodas uz Miera ielas un pēdējā gada laikā es to vietu esmu ļoti iemīļojusi. Tur var dabūt ne tikai izcilu kafiju, bet garšīgas maizītes un arī pustdienas. “Rocket Bean” ir tā vieta, kur es eju pēc kafijas, ja es to nedzeru mājās.
K: Es varētu piekrist šim apgalvojumam, bet nu šis būs mūsu standarta jautājums visiem mūziķiem, kas pie mums nāks ciemos. Šī nav apmaksāta reklāma (pagaidām). Ok. Vari padalīties ar savu dienas plānu, kā izskatās tava ikdiena? Kā izskatās parasta diena Elizabetes Gailes dzīvē?
Es varētu paņemt šodienu par piemēru. Es no rīta pamostos, ieeju dušā, uzēdu putriņu, izdaru dator darbus, e-pasti un atbildes… Parasti taisot brokastis es vingrinu balsi vai dziedu, ja mājās esmu viena pati un nekrītu nevienam uz nerviem. Es visu laiku daru kaut kādus konkrētus vingrinājumus. Tādus, kas palīdz man attīstīt balsi, tad man šķiet, ka es apvienoju lietas, un izdaru kaut ko produktīvu, nevis vienkārši paslinkoju pa māju. Tad vēl pa dienu es parasti mācu bērniem dziedāt un spēlēt klavieres. Bērniem sākot jau no 4-5 gadu vecuma, bet darbojos arī ar vecākiem, ar 7-8 gadi, kas jau lielāki ar tādiem man patīk strādāt un būt.
K: Tas nozīmē, ka pie tevis var pieteikties uz klavieru nodarbībām?
E: Jā, man var rakstīt un pieteikties uz nodarbībām. Mēs mācāmies gan dziedāt, gan apgūstam dažādus ritmus, kas ir ļoti svarīgi, ja grib nodarboties ar mūziku. Esmu atkodusi to, kas bērniem patīk un strādā. Mācoties mūzikas skolā, bērniem ir ļoti specifiskas prasības un vingrinājumi, bet esmu atradusi, kā bērniem atrast interesi un noturēt uzmanību. Parasti nodarbību sadalu 2 daļās: pusi dziedam, pusi spēlējam klavieres un mācāmies ritmu.
K: Cik esmu redzējis, Tu arī esi piedalījusies bērnu vokālajos konkursos kā žūrijas locekle. Tad jau sanāk, ka tu no bērniem nebēdz pa gabalu?
E: Jā, man bērni ļoti patīk. Esmu vienmēr atvērta dažādiem piedāvājumiem, un man ir bijis liels gods pāris konkursos pabūt žūrijā. Arī, manuprāt, lielākajā Latvijas konkursā “Zelta Balss”, esmu atvērta strādāt ar bērniem.
K: Skaisti, bērni, bērni, bērni… Tavs mūzikas ceļš arī sākās bērnībā, kad tu biji pavisam maza?
E: Kad man bija 8 gadi, man bija viens tāds klikšķis, kad mēs mūzikas stundā iestudējām uzvedumu “Ozas pilsētas burvis”, un mūsu mūzikas skolotāja jautāja, kurš grib būt tas, kurš grib būt tas? Tika dalītas lomas, un kad nāca tās galvenās lomas, tad jau daudzi sāka celt rokas. Un tad skolotāja jautāja, kurš grib būt lauva? Un es pacēlu roku, un tā skolotāja bija diezgan pārsteigta, jo biju diezgan kautrīga meitene. Un tad es pirmo reizi nodziedāju savu solo – dziedāju mikrofonā – man vēl ir saglabājies video ieraksts. Ļoti labi atceros savu pirmo uzstāšanos. Man neviens nespieda to darīt, ne ģimenē, nekur citur neviens neteica, ka man jāsāk riktīgi nopietni dziedāt. Pagāja laiks, es sāku iet kaut kādās pirmajās vokālajās nodarbībās un nejauši nokļuvu pie pedagoga Adriana Kukuvasa, un es atceros tos vārdus, ko viņš man pateica: “Ja tu turpināsi dziedāt, tad 18 gados, tu dziedāsi ļoti labi”. Un man bija tāds wow, man likās, kas tas būs, kā tas būs un vienkārši teicu mammai, ka iešu uz to Daugmali un dziedāšu. Neviens mani tur ne veda, ne jautāja, tā vispār nebija uzspiesta lieta. Tas viss notika ļoti dabīgi, tad es nokļuvu pie nākamā pedagoga, tad pie nākamā. Tad 18 gados es uzrakstīju savu pirmo dziesmu, apsēdos pie klavierēm. Parādīju to tā laika pasniedzējām Jurim Vizbulim un viņš teica, ka tas jāieraksta studijā- un man tas bija tāds wow moments. Tas viss gāja kaut kādā virzienā, nelieliem soļiem u paralēli sākām ar draudzeni Ausmu uzstāties uz ielas, arī tas mūs arī aizveda interesantos notikumos- pat aizbraucām uz Vāciju dziedāt. Tad ierakstīju savi pirmo dziesma “The same one”, ko arī paņēma atskaņot radio Pieci.lv. Katra tā lieta likās liels solis manā izaugsmē. Bet lielais pavērsiens bija nonākšana dziesmu rakstīšanas nometnē, kur iepazinos ar DJ Rudd un Kasparu Ansonu, kur sāku rakstīt un izdevu dziesmas latviešu valodā…
K: Un tad gandrīz 20 gadus vēlāk top dziesma “Miera iela”, kas bija viena no atskaņotākajām dziesmām visās Latvijas radio stacijās 2023. gadā- 14 nedēļas tā noturējās topā. Kā tas sanāca?
E: Nezinu… Nekad jau nevar paredzēt kāds būs dziesmas mūžs – vai tā būs veiksmīga vai nē. Es tikai atceros to, kad tapa dziesma “Miera iela”, man galvā bija doma: Elizabet, tev beidzot ir jāuzraksta kaut kas labs’’, jo viss līdz tam brīdim likās- nav, nav , nav. Tā bija viena konkrēta diena, jo biju apsolījusi producentam, ka rīt viņam aizsūtīšu kādu dziesmu. Biju uzlikusi sev tādu ultimātu, zināju, ka nevaru iet gulēt, kamēr kaut kas labs nebūs. Biju pirms tam nejauši satikusi producentu Arni Račinski, grupas “Tautumeitas” albuma prezentācijā, kur sarunājām kaut ko uztaisīt kopā. Tad es viņam aizsūtīju, viņš teica: ”Forši, rakstam.” Tad sekoja vairākas versijas un izskatās, ka dziesma atrada savu klausītāju. Paldies visām radiostacijām, kas to spēlē, un visiem klausītājiem, kas to klausās.
K: Tas ir skaisti. Youtube tev ir pieejams arī videoklips šai dziesmai, un tūlīt skatījumu skaits sasniegs 200 000 skatījumu. Tas ir daudz vai maz?
E: Priekš manis tas ir ļoti daudz. Lielajā bildē tas droši vien ir maz, bet priekš manis tas ir ļoti daudz. Gribās arī pateikt lielu paldies, ka vispār šis klips ir. Šī bija viena no tām retajām dziesmām, kad viss izdošanas un dziesmas radīšanas process bija tāds kā piedzīvojums, kā tāda atsevišķa maza dzīvīte, ko mēs izdzīvojām kopā. Ne tikai ar muzikāliem draugiem ar ko tapa šī dziesma, bet arī videoklipa veidotājiem. Paldies puišiem no “2pixel studio”. Klips ir ļoti daudzšķautnains, bija daudz izaicinājumi, kas bija jāpārvar, jo filmējām vēlā rudenī. Esmu ļoti pateicīga viņiem par to.
K: Skaisti, Miera iela ir skaista. Ja kāds nezina Elizabeti Gaili, tad, pasakot Miera iela, visiem viss uzreiz ir skaidrs. Tagad tu esi Miera ielas meitene, vai dāma, vai sieviete…
E: Jā, esmu Miera ielas meitene (smejas)
K: Kam tu vispār radi mūziku? Ir taču tik daudz dziedātājas, ir tik daudz dziesmas, pilns Spotify, visas straumēšanas platformas pilnas, kādēļ vajag radīt vēl? Kāpēc tu to dari?
Tas varbūt neizklausīsies… Sākotnēji es to sāku darīt priekš sevis, jo ja tur radi uzreiz kaut kādai masai, ar domu tagad es būšu populārs, tā man šķiet ir ļoti nepareiza doma. Manā skatījumā mēs radām kaut ko, jo mums ir ko teikt, kas sēž iekšā un ko gribas izlaist uz āru. Un mūzika man ir šis veids… Spēlēt klavieres, rakstīt savu mūziku ir tas veids, kā es varu pārdzīvot un izlaist to visu uz āru, un to visu stāstu ielikt kopumā, kas ir dziesma, tad to dziesmu nodot tālāk cilvēkiem, kas arī jūtas līdzīgi, kas arī jūt šo pārdzīvojumu. Ar manām dziesmām tā ir… viņas varbūt nav baigi priecīgas vēl (smejas), bet tā liela doma ir tāda, ka es jūtu, ka ar šiem stāstiem rezonē cilvēki, tās dziesmas atrod savu klausītāju, un tas ir liels gandarījums. Es zinu, ka bez mūzikas es nevarētu justies tā, kā es jūtos, kad izlaižu jaunu dziesmu vai kad uzstājos. Tas ir tāds gan mans piepildījums, gan radu citiem prieku. Es tā ceru.
K: Īnternetā ar palasīt visādus komentārus pie dažādām dziesmām. Bieži vien ir labi komentāri, un bieži ne tik labi. Kāds Tevi bija nosaucis par Latvijas Taylor Swift. Kā tad tur īsti ir? Kura, Tavuprāt, ir talantīgākā jaunā dāma, neskaitot Tevi? Un vai šo salīdzinājumu var uzskatīt par komplimentu?
E: Ai, nu Teilore… Viņa… Es uz viņu skatos kā uz popmūzikas spožāko zvaigzni. Arī tikko Time viņu atzina par Gada personību. Varbūt daudziem nepatīk viņas mūzika, bet tas, ko viņa ir izdarījusi šī gada laikā – tas nomināciju skaits uz The Grammy’s, un viss, ko viņa ir paveikusi. Viss, ko viņa dara, manuprāt, ir apbrīnojami. Pati arī tagad vairāk esmu sākusi viņu klausīties. Man ļoti patīk tas, ka viņa nav.. nu ka nav tā, ka visiem viņa patīk, un nekad jau nebūs tā, ka visiem patiks. Viņa man škiet it īpaši ir gājusi cauri sarežģītiem sabiedrības viedokļiem par to, kā viņa izskatās, uzvedās, utt. Man pret viņu ir liels respekts un patīk, kāda viņa ir. Hmm.. bet vai pielīdzināt ar sevi? Varbūt tie komentāri ir tāpēc, ka es nogriezu čolku? Es, protams, priecājos par šādu salīdzinājumu, bet tas drošvien ir virziens uz manu jauno matu griezumu. Tu jautāji, kas vēl no sieviešu vokālistēm ir labas.. uhh, tā, tā, tā… mums ir daudz labas vokālistes – man ļoti patīk Grētas balss, Patrisha man arī patīk. Tagad man svaigākajā prātā sēž LUKA, tāda jaunākā, kas arī būs uzlecošā.. Ahh, šis nav viegli. Nu, man liekas, ka Kristīnei Prauliņai ir spēcīgākais vokāls Latvijā. Apbrīnoju.
K: Kristīne Prauliņa.. tu viņu satiki arī Sofar Riga, pareizi? Kā Tev tur gāja?
E: Man tur gāja labi… Tas bija foršs koncerts. Mēs uzstājāmies tieši pirms viņas. Klausoties viņas koncertu kopā ar Gospel kori, es drusku noraudājos. Man viņas balss aizveda uz kaut kādu citu pasauli… es jā, man bija prieks, ka mēs tur varējām uzstāties, jo Sofar ir globāli atdzīta platforma un vieta, kur mūziķi uzstājas. Man liekas mēs tikām īstajā reizē tur būt gan ar pārējiem mūziķiem, gan.. viss tur tā labi saslēdzās. Paldies komandai!
K: Kas vēl ir tādi tavi pēdējā laika spilgtākie notikumi mūzikā?
E: Nu.. es teiktu, ka noteikti spilgtākais šī gada notikums bija Arēna Rīga, kur mums bija iespēja iesildīt grupu Astro’n’out. Par ko milzīgs paldies Mārai un grupai..
K: Kas jādara, lai varētu iesildīt Astronaut?
E: Jābūt labam cilvēkam vispār dzīvē (pasmejas). Nē nu, kam ir jānotiek.. dažreiz lietām jāsaslēdzas pareizi. Es pati.. nu, pavisam nejauši man liekas šis notika. Es zinu, ka Mārai ir patikusi mana daiļrade iepriekš, viņa man ir teikusi jaukus vārdus par dziesmām, kuras es rakstu. Man liekas tas viss tā labi saslēdzās no abām pusēm. Mums ar Māru ir ļoti forša saikne, no viņas ļoti iedvesmojos, skatos uz viņu kā uz lielu izpildītāju un iedvesmas avotu, jo ne tikai tas, ka viņa spēlē grupā, bet tas, kā viņa spēj iznest savu dzīvi un stāstus, un tas, cik viņa ir īsta, ir tas, ko es ļoti novērtēju un kas viņā uzrunā.
K: Kāda bija sajūta, uzstājoties uz tādas skatuves tādai publikai? Bija uztraukums? Tā bija lielākā skatuve līdz šim?
E: Man bija uztraukums, jā. Tieši minūti pirms mēs gājām uz skatuves es pirmo reizi redzēju arī savus grupas biedrus tik uztraukušos, un tas man iedeva vēl tādu papildus trīcekli. Bet tad, kad mēs uzgājām uz skatuves, es centos sevi… tādos brīžos ir jāatrod veids, kā sevi nomierināt, un pirmā lieta, ko es darīju, es runāju ar publiku. Tad, kad es runāju ar publiku, es uzreiz to uztraukumu samazinu, drusku parunājos, visus mazliet iekustināju, sākās pirmā dziesma un uztraukums pazuda. Es jau teicu puišiem, ka soundcheckā man uztraukums bija lielāks nekā pašā koncertā, jo pirmo reizi uzkāpu uz tādas skatuves, tā atbalss, tā milzīgā lielā sajūta bija tikko sajusta pirmo reizi. Bet tas bija amizanti, kad sanāca cilvēki, es uztraucos mazāk.
K: Kas bija interesantākā lieta, kas notika Arēnas aizskatuvē, ar ko Tu varētu padalīties?
E: O, nu, mana pirmā atmiņa… Kā mans basģitārists Jānis Polis spēlēja šahu ar Renāru Kauperu. Mums ir arī iemūžināts fotogrāfijā šis brīdis skaistais.
K: Kurš uzvarēja?
E: Jānis uzvarēja man liekas! Es neatceros.. Jānis? Nē, laikam Renārs. Es tik tā… man tie brīži visi bija kā (uhh) kā zibšņi. Jā, tie aizskatuves brīži ir skaisti.. viss, kas tur notiek, un cilvēkus, kurus tu vari satikt un parunāties. Arī ar Renāru parunājos un viņš izteica komplimentus par Miera ielu. Tādi brīži šķiet mazi, bet priekš manis ir ļoti lieli, jo es uz šiem izpildītājiem skatos kā uz tādiem, par kuriem pati fanoju, eju uz viņu koncertiem, un tad tajā pašā brīdī.. man ir iespēja kāpt uz tik lielas skatuves un redzēt, kā Māra ar Renāru man māj… tas moments man paliks visu mūžu atmiņā.
K: Tas izklausās super skaisti, bet tā jau nebija pirmā reize, kad Tu ar Renāru dalīji skatuvi.
E: Jā, mēs ar Renāru dalījām skatuvi arī tieši šī gada pašās pirmajās minūtēs Jaunajā Gadā Palladium kopā ar Mazo Princi. Tas bija man liekas labākais Jaunais Gads..
K: Vai tas arī nebija viens no Taviem lielākajiem koncertiem, jo tur bija izpārdots Palladium, cik es sapratu?
E: Jā, tas bija Palladium. Tur bija pilnīgi pilna zāle, un man liekas mēs pavisam nejauši mana uzstāšanās bija pāris minūtes pirms pusnakts, kas vienkārši sakrita… bija īstenībā paredzēts ātrāk. Mēs nodziedājām ar Mazo Princi dziesmu, un tad jau sākās atskaite, un es īsti nezināju, ko darīt, vai man palikt, vai iet prom. Beigās es paliku uz skatuves, pienāca pusnakts un nodomāju, ka tik skaisti sagaidīt Jauno Gadu šādi.
K: Kas ir Mazā Prinča fenomens?
E: Man liekas, ka cilvēkiem Latvijā pietrūkst kaut kas vienkāršs, pozitīvs. Mums ir daudz nopietnas, labas popmūzikas… Mazajam Princim viss saslēdzās, man šķiet, nejauši, un ar vienu notikumu viss pavelkās. Viņi ir teatrāli, ar humoru. Cilvēkiem patīk.
K: Tu bieži uzstājies arī ne tik lielā publikā. Par ausu galam dzirdēju, ka biji vienā sveču darbnīcā. Ko Tu tur darīji?
E: Jā, pavisam nesen man bija iespēja uzstāties vienā aprūpes mājā, bērnu aprūpes centrā “Latvijas Kustība par Neatkarīgu Dzīvi”, kur uzturas pa dienu bērni ar īpašajām vajadzībām. Man šī vieta likās īpaša ar to, ka bērni darbojas, veido sveces, attīsta dažādas prasmes, un es redzēju, ka tas notiek no sirds. Šajā svētku sezonā sveces pārdod, lai vāktu ziedojumus – man liekas ir svarīgi, it īpaši šajā laikā, darīt kaut ko labu citiem, nevis tikai gaidīt, kad kāds Tev kaut ko dos.
K: Kā Tu tur nonāci?
E: Es pati viņiem uzrakstīju, ka vēlos nospēlēt nelielu labdarības koncertu, un viņi bija ļoti priecīgi. Un man likās, ka tā ir tāda maza lietiņa, kā es varu palīdzēt, iepriecināt kādu. Man liekas tas ir jādara, jo nevar dzīties visu laiku tikai pēc sava labuma, bet svarīgi ir palīdzēt arī citiem.
K: Tu biji iesaistījusies vēl kādā labdarības akcijā ar Laimu, vai pareizi?
E: Jā, es uzstājos Laimas Labdarības namiņa atklāšanas pasākumā, nodziedot pāris dziesmas. Mums ar Laimu izveidojās ļoti jauka draudzība, un laikam jau atkal pateicoties Miera ielai. Šī labdarības akcija ir arī dikti jauka – ir iespēja piepildīt vairākus bērnu sapņus. Noteikti iesaku to izdarīt vēl pirms svētkiem. Laimasnaminas.lv
K: Man ir vēl pāris atlikušas lietas, kas jānoskaidro, lai mēs varētu likt Tevi mierā. Kas ir tā dziesma, kas tieši šajā brīdī Tevi ļoti iedvesmo?
E: Mana mīļākā dziesma uz doto brīdi ir Olivia Dean – Dive. Viņa šajā gadā ir bijusi man mīļākā izpildītāja. Arī jauna uzlecoša zvaigzne Lielbritānijā, kur arī Eltons Džons viņu atzina par potenciālu lielu mākslinieci. Iesaku visiem paklausīties.
K: Atgriežoties pie pašmāju mūziķiem, ar kuru latviešu mūziķi Tu gribētu sarakstīt kopā kādu dziesmu?
E: Es gribētu sarakstīt dziesmu ar Renāru Kauperu, Māru Upmani-Holšteinu (Astro’n’out). Vēl es gribētu ar Chris Noah… viņš ir jaunais uzlecošais džeks.
K: Cik augstu viņš var uzlēkt?
E: Es domāju diezgan augstu.. (abi smejas)
K: Kur tevi var redzēt uzstājoties? Vai tu spēlē arī privātos pasākumos? Kādā formātā?
E: Uzstājos daudz kur.. šajā ziemas sezonā sanāk spēlēt vairāk privātos pasākumos gan ar grupu, gan akustiski pie klavierēm. Un šo laiku ļoti izbaudu. Programmu apvienojam ar manām dziesmām, un pāris man mīļām “cover” versijām.. Ir forši!
K: Kad būs kāda jauna dziesma no tevis? Kad varam gaidīt kādu solo priekšnesumu?
E: Tikko izdevu grupas Gain Fast dziesmu “’Tas nav uz zemes šīs” savā skanējumā ar flautas, ģitāras un klavieres skaņām.. un šim laikam, kad miers ir tik svarīga un fundamentāla sajūta… man liekas šī dziesma ir tik atbilstoša šim pirmssvētku laikam un visam, kas notiek pasaulē. Bet savu mūziku es varu apsolīt nākamajā gadā ap februāri.
K: Noslēdzot mūsu sarunu, man ir atlicis vēl viens jautājums. Vai Tev vairāk patīk staigāt kurpēs vai kedās?
E: Sezonāli, protams. Gan ar kedām, gan kurpēm. Bet tieši pēdējā gada laikā, kad ir izveidojusies sadarbība ar veikalu BangBang – man ir ļoti iepatikušies tieši Veja apavi – super ērti un stilīgi. Iepriekš nebiju baigais kedu cilvēks, hah. Bet arī zābakos, piemēram, Martenos, man ļoti patīk staigāt un arī uzstāties.
K: Tā jau ir ar visiem zābakiem.. visi sākumā spiež. Tas nozīmē, ja vajag labas kedas, labus apavus, mēs varam iet uz BangBang?
E: Jā, tur var visu ko foršu dabūt, arī apģērbu un gardu kafiju!
K: Kāds būtu novēlējums visiem, kuri ir tik tālu tikuši?
E: Lai visiem laimīgs jaunais gads, lai visi atrod prieku mazajās dzīves lietās, kas ir ļoti, ļoti svarīgi. Un lai visi iemācās iemīlēt ziemu un to, ka ātri paliek tumšs. Bet jā, tas lielais novēlējums, lai mēs iemācamies priecāties par mazajiem dzīves brīžiem un novērtēt to, kas mums ir, jo mums patiesībā ir viss.
Intervētājs
Kaspars Pizāns
“Es gribēju uzzināt, kā Elizabete navigē cauri dažādiem mūzikas industrijas izaicinājumiem, adaptējas mainīgajām tendencēm un kas viņu iedvesmo radīt. Šī intervija ar Elizabeti ir iespēja lasītājiem iegūt dziļāku izpratni par to, kas patiešām notiek aiz skatuves, un kā personīgās vērtības un mērķi ietekmē mūziķa karjeru un izvēles“
Ko varam secināt pēc intervijas?
Elizabetes vēlme iekarot starptautiskos mūzikas tirgus nav tikai viņas personīgs mērķis, bet arī nozīmīgs solis viņas profesionālajā attīstībā. Šis solis prasa ne tikai talantu un pašdisciplīnu, bet arī stratēģisku pieeju un efektīvu menedžmentu. Tāpēc, menedžera loma Elizabetes karjerā kļūst izšķiroša – viņš vai viņa būs atbalsts, kas palīdzēs viņai izvirzīt un sasniegt šos mērķus, nodrošinot gan nepieciešamo tirgus izpratni, gan stratēģisko plānošanu.
Elizabete, novēlam Tev atrast tādu menedžeri, kurš būs ne tikai Tavu ideju atbalstītājs, bet arī saprātīgs konsultants un stratēģis, kurš palīdzēs Tavai mūzikai iegūt atpazīstamību ne tikai Latvijā, bet arī starptautiskā līmenī. Tavs muzikālais talants, apvienojumā ar profesionālu menedžmentu, var kļūt par pamatu panākumiem, kas pārsniedz lokālos ierobežojumus un aizkustina klausītājus visā pasaulē. Vēlam Tev izturību un mērķtiecību šajā jaunajā, izaicinājumiem pilnajā karjeras posmā!
Cilvēki vēl lasa:
Intervija ar reperi Ozolu: Īsi pirms lielkoncerta Arēnā Rīga
Intervija ar Evelīnu Pārkeri: cik grūti ir veidot startup uzņēmumu Latvijā?
