“Klusās medības” latvietim ir gandrīz svēta lieta. Bet katru sezonu atkārtojas viens un tas pats jautājums: kad iet un ko īsti tagad meklēt? Šis sēņošanas kalendārs ir tavs orientieris cauri visai sezonai — no pirmajām gailenēm līdz pēdējām rudens sēnēm.
Tikai viens godīgs brīdinājums uzreiz: sēnēm kalendāra nav. Tās aug pēc laikapstākļiem, ne pēc datuma. Ja ir silts un pietiekami mitrs, sēnes parādās agrāk; ja ir sausums vai karstums, tās gaida. Tāpēc uztver šo kā ceļvedi, ne kā garantiju — un galveno vārdu vienmēr saka lietus un temperatūra.
Sēņu gads pa mēnešiem
Maijs–jūnijs. Sezonas ieskaņa. Siltos, mitros gados jau parādās pirmās gailenes, taču tās ir sīkas “podziņas”. Nav vērts ņemt līdzi lielu grozu — drīzāk aptausti, vai mežs jau “strādā”.
Jūlijs. Gaileņu laiks sākas nopietni — tās ir sezonas priekšvēstneses un mēdz augt bagātīgi. Parādās arī pirmās baravikas un bekas, kaut vēl pa retam.
Augusts. Sezonas sirds. Mežā vienlaikus aug baravikas, apšubekas, bērzubekas, gailenes un bērzlapes. Ja jāizvēlas viens mēnesis sēņošanai — tas ir šis. Piezīme: siltā laikā baravikas mēdz būt tārpainas, tāpēc ej agrāk no rīta un pārbaudi kātus.
Septembris. Sēņu karaliene savā spēkā. Baravikas un bekas turpinās, un pievienojas rudens sēnes — rudmieses, pienaines, vilnīši un celmenes. Sākas “sālīšanas sezona”.
Oktobris. Vēsāks, bet raža var būt pārsteidzoši laba. Dominē rudmieses, celmenes un pēdējās bekas. Vēss laiks sēnes attīra — tās mēdz būt tīrākas un mazāk tārpainas.
Novembris. Sezonas nogale. Izturīgākās celmenes var augt pat pēc pirmajām salnām. Pēc tam mežs pamazām aizmieg līdz nākamajam gadam.
Kuras sēnes kur mežā meklēt
Sēnes “draudzējas” ar konkrētiem kokiem — zinot šo, groziņu piepildīsi ātrāk:
- Gailenes — galvenokārt skujkoku mežos, bet arī bērzu birzīs un zāļainās malās.
- Baravikas — priežu un egļu mežos; vasaras baravika mēdz augt zem ozoliem.
- Apšubekas — lapu koku mežos, pie apsēm un ozoliem.
- Bērzubekas — kā jau nosaukums saka, bērzu tuvumā.
- Rudmieses un pienaines — jauktos un skujkoku mežos, bieži sūnā.
Drošība: viens likums, ko nedrīkst aizmirst
Mikologu zelta likums ir vienkāršs un skarbs: ja rodas jautājums, vai sēne ir ēdama, tad tev tā nav ēdama. Grozā liec tikai tās sēnes, kuras pazīsti simtprocentīgi.
- Nelasi nezināmas vai apšaubāmas sēnes “paraugam” — dažas indīgās ir mānīgi līdzīgas ēdamām (piemēram, īstās un neīstās celmenes).
- Šaubu gadījumā izmanto “Latvijas valsts mežu” bezmaksas lietotni Sēnes Latvijā, kas palīdz atpazīt sēnes pēc attēla un pazīmēm.
- Nelasi sēnes gar noslogotām ceļmalām un rūpnieciskās vietās — tās uzsūc smagos metālus.
- Jaunam sēņotājam labākais “aparāts” ir pieredzējis pavadonis pirmajās reizēs.
Praktiski padomi labākai lomam
- Ej agri no rīta. Sēnes tobrīd tīrākas, mazāk tārpainas, un vietas vēl neizlasītas.
- Ņem grozu, ne maisu. Grozā sēnes “elpo” un neapmīcās, un sporas ceļā izbirst mežā — tā tu palīdzi nākamajai sezonai.
- Planē maršrutu mājās. “LVM GEO” lietotnē var apskatīt mežaudžu tipus un saprast, kur meklēt konkrētas sēnes.
- Ģērbies pa laikam un paņem līdzi ūdeni — laba sēņošana viegli aizņem pāris stundu.
- Ciení mežu. Neatstāj atkritumus un lieki netrokšņo — mēs tur esam ciemiņi.
Kopsavilkumā
Sēņošanas sezona Latvijā ilgst no vasaras vidus līdz vēlam rudenim, ar augustu un septembri kā spilgtāko posmu. Gailenes atklāj sezonu, baravikas un bekas ir tās virsotne, bet rudmieses un celmenes to noslēdz. Atceries galveno: kalendārs rāda tendenci, bet izšķir laikapstākļi — un drošība vienmēr ir svarīgāka par pilnu grozu.
Lai izdodas gan laiks, gan loms!
Rakstu sagatavoja Tendences.lv
