Gatavu adrešu sarakstu tev neviens neiedos, jo labākās sēņu vietas Latvijā katram sēņotājam ir savas, un tās atrod pēc meža tipa, koku sugām un augsnes mitruma. Praktiski tas nozīmē: izvēlies mežu pēc pazīmēm, aizej turp pēc silta lietus, un vietu, kur grozs piepildījās, atzīmē telefona kartē, lai nākamgad zinātu, kur sākt.
Īsumā:
- Pieredzējuši sēņotāji precīzas vietas nesauc, bet meža tipu un virzienu pateikt parasti neatsakās.
- Perspektīvu vietu var izlasīt no kartes un no meža: skujkoki, sūnas, mežmalas, vecās stigas un takas.
- Izcirtums nav slikta ziņa uzreiz, jo sēņotne paliek augsnē, tikai sēnes tur jāmeklē citas.
- Sava vietu saraksta veidošana ir svarīgāka par jebkuru publisku sēņu karti.
Kāpēc zem raksta par sēņu vietām komentāros ir svešvalodas murgi un nesaistīti ieraksti?
Tāpēc, ka raksti par sēņošanu ir populāri, un populāras lapas piesaista automātiskos surogātkomentārus. Tie ir boti, kas komentāru sadaļā liek reklāmas un saites svešās valodās, pilnīgi neskatoties uz tēmu.
Tev no tā ir viens praktisks secinājums. Komentāri zem sēņu rakstiem nav uzticams informācijas avots, arī tie, kas izskatās normāli. Vietu vērtē pēc tā, ko redzi mežā, nevis pēc tā, ko kāds anonīmi ierakstījis zem raksta.
Vai mežā tagad nav bīstami sēņot, ja runā par lāčiem?
Par lāčiem Latvijā runā arvien vairāk, un ziņu virsraksti to pastiprina. Apdrošinātājs ERGO savā mājaslapā skaidro, ka lācis vairumā gadījumu no cilvēka izvairās pats un aiziet, pirms tu viņu vispār pamani.
Tāpēc parastā piesardzība mežā strādā arī šoreiz. Ej kompānijā vai vismaz nesoļo pilnīgā klusumā, runā, klabini spainīti, turi suni pavadā. Ja tev nepatīk doma par tikšanos ar meža iemītniekiem, izvēlies mežus, kur ir takas un citi sēņotāji, nevis dziļus, nestaigātus masīvus.
Vai veciem cilvēkiem drīkst ļaut iet mežā vieniem?
Aizliegt pieaugušam cilvēkam iet mežā tu nevari, un tas arī nav risinājums. Risinājums ir vienoties par kārtību, kas darbojas.
Uzlādēts telefons kabatā, nevis somā. Skaidra vienošanās, kurā pusē mežs tiek staigāts un cikos cilvēks ir atpakaļ. Spilgta jaka, nevis pelēka. Un labāk viena un tā pati pazīstamā vieta gadu no gada, nevis jauns mežs katru reizi. Ja vienošanās laiks pagājis un telefons neatbild, zvani 112, nevis gaidi vēl divas stundas.
Vai vēl ir kur sēņot, ja mežs izcirsts un palicis tikai koku puduris?
Ir, tikai sēnes tur būs citas. Sēņotne slēpjas augsnē, bet pēc izciršanas mainās viss pārējais: vairs nav ēnas, vējš un saule ātri izžāvē zemi, un smagā tehnika daļu sēņotnes sabojā.
Salīdzini vietas pēc pāris kritērijiem, tad būs vieglāk izlemt. Priežu sils ir sauss un gaišs, tur pats ilgāk jāstaigā, bet arī pēc lietus tas nepārvēršas dubļos. Egļu audze notur mitrumu, tāpēc sausā vasarā tā ir pirmā izvēle. Jaukts mežs ar bērziem un eglēm dod visdažādāko sēņu klāstu, bet arī visvairāk konkurentu, ja tas ir pie Rīgas. Izcirtums un koku puduris der tad, ja tev nav laika tālam braucienam: pieejamība laba, ražas prognoze slikta, bet uz celmiem un jaunaudžu malās kaut kas atrodas.
Kā zināt, kur ir labākās sēņu vietas latvijā, un vai kāds tās atklāj?
Precīzu punktu neviens neizpauž, un tas ir godīgi. Virzienu, meža tipu vai pagastu gan pateiks bieži, tāpēc jautā tā: nevis kur, bet kādā mežā un zem kādiem kokiem.
Tālāk strādā pats. Satelīta kartē atrodi skujkoku masīvus tuvāk mājām, izvēlies malas un stigas, kur zeme nedaudz noblietēta. LVM savā mājaslapā stāsta, kā meklēt labas ogu un sēņu vietas, un tas ir labs sākums. Tad ej turp divas trīs dienas pēc silta lietus.
Reāls piemērs. Kaimiņš pateica tikai to, ka viņš sēņo priežu silā aiz dzelzceļa. Tu tur aizej, pastaigā gar stigu, atrodi dažas baravikas skujās, iemet telefonā atzīmi un uzraksti datumu. Nākamnedēļ atgriezies tajā pašā vietā un atrodi vēl. Pēc trim sezonām tev ir savs saraksts, ko tu nevienam nerādi, tāpat kā to nedarīja kaimiņš.
Tāpat veidojas arī labākās sēņu vietas latvijā ogu lasītājiem: pierakstīta vieta, pierakstīts datums un atgriešanās.
