Karstuma rekordi pasaulē pēc valstīm ir katras valsts augstākā jebkad izmērītā gaisa temperatūra, un Dienvidkoreja savu sarakstu tikko papildinājusi: fiksēti 42,5 grādi. Kā ziņo ārvalstu ziņu aģentūras un Latvijas mediji, atsaucoties uz Korejas Meteoroloģijas administrāciju, rādītājs sasniegts augusta sākumā valsts dienvidaustrumos, Jansanas pilsētā, ilgstoša svelmes viļņa laikā.
Svarīgākais te ir vārds “nacionālais”. Tas nav vienas dienas rekords vienā vietā, bet augstākais rādītājs visā valsts mērījumu vēsturē. Tāpēc šī ziņa izskanēja pasaulē, nevis tikai vietējās laika ziņās.
Cik sen temperatūru vispār mēra
Ja lasi, ka pārspēts simt gadu vecs rekords, tas nenozīmē, ka pirms simt gadiem bija karstāko laiku sākums. Tas nozīmē, ka tik sen konkrētajā vietā sākti regulāri, standartizēti mērījumi ar termometru.
Instrumentālie novērojumi lielākajā daļā pasaules aizsākas 19. gadsimta otrajā pusē, atsevišķās vietās nedaudz agrāk. Par laiku pirms tam klimatologi spriež no netiešām pazīmēm, piemēram, koku gadskārtām un ledus urbumiem, bet tie nav salīdzināmi ar staciju datiem. Tāpēc jebkurš rekords vienmēr ir rekords tikai mērījumu periodā. Dienvidkorejas gadījumā mediji norāda uz 20. gadsimta sākumu kā valsts modernās meteoroloģijas sākumu.
Kāpēc gandrīz katru vasaru kāds rekords tiek pārspēts
Ja tev ir sajūta, ka rekordi krīt katru vasaru, tā nav maldīga. Iemesls ir tas, ka “rekords” nozīmē vairākas ļoti dažādas lietas, un ziņu virsrakstā tas parasti netiek precizēts.
Nacionālais rekords ir viens vienīgs skaitlis visai valstij: augstākā temperatūra, kas jebkad izmērīta jebkurā no stacijām. Tāds tiek pārspēts reti, dažreiz reizi vairākos gadu desmitos.
Vienas dienas rekords ir pavisam kas cits. Katra stacija katram kalendāra datumam glabā savu vēsturisko maksimumu. Ja 15. jūlijā vienā novērojumu stacijā ir siltāk, nekā jebkad agrāk tajā pašā datumā, tas tehniski ir jauns diennakts rekords, pat ja pati temperatūra nav ārkārtēja. Vienā karstuma vilnī tādi rekordi var tikt laboti vairākās stacijās vienlaikus, un tā vienā vasarā sakrājas desmitiem lokālu rekordu. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs šādus operatīvos rekordus publicē regulāri.
Starp šiem diviem galiem ir vēl mēneša rekordi, konkrētas stacijas visu laiku rekordi un nakts minimuma rekordi. Tāpēc, lasot ziņu, ir vērts pameklēt, kurš no tiem tikko pārspēts.
Kāpēc ziņās gandrīz vienmēr ir Eiropa un Latvija
Aziju, Āfriku un Austrāliju no ziņu plūsmas izslēdz ne jau datu trūkums, bet valoda un attālums. Latvijas medijiem ir tiešs kanāls uz vietējo dienestu, uz Eiropas dienestiem un uz lielajām aģentūrām, tāpēc Vidusjūras karstuma vilnis pārtop ziņā ātri.
Grūtāk ir ar reģioniem, kur dati publicēti korejiešu, arābu vai ķīniešu valodā, un tur stāsts parasti nonāk līdz mums tikai tad, ja krīt tieši nacionālais rekords. Tas ir arī iemesls, kāpēc šī Dienvidkorejas ziņa tev pēkšņi parādījās ziņu plūsmā.
Kur atrast karstuma rekordi pasaulē pēc valstīm vienā sarakstā
Atsevišķas dienas ziņas te nepalīdz, tāpēc jāmeklē apkopojumi. Ir trīs veidi, un tie der dažādām vajadzībām.
Enciklopēdiskie apkopojumi, piemēram, Vikipēdijas laikapstākļu rekordu lapas, der ātrai atbildei un pārskatam pa kontinentiem, taču vienmēr ir vērts pārbaudīt, uz ko lapa atsaucas. Specializētās rekordu datubāzes, ko uztur laikapstākļu entuziasti un pētnieki, ir detalizētākas un tiek papildinātas ātri. Visstingrākais avots ir pati Pasaules Meteoroloģijas organizācija un nacionālie meteoroloģijas dienesti, jo tikai tie rekordu var oficiāli apstiprināt vai atcelt.
Latvijas rekordus meklē mūsu meteoroloģijas dienesta klimata sadaļā. Tur ir gan absolūtais karstuma rekords, gan katras dienas maksimumi.
Vai viens rekords pierāda klimata pārmaiņas
Viens skaitlis vienā pilsētā neko nepierāda, un neviens klimatologs tā arī neapgalvo. Nozīme ir attiecībai: ja karstuma rekordi tiek laboti daudz biežāk nekā aukstuma rekordi, un tā notiek gadu desmitiem daudzās valstīs, tā vairs nav sagadīšanās, bet tendence.
Ir arī otra nianse, ko bieži piemirst. Daudzas stacijas gadsimta laikā ir apaugušas ar pilsētu, un asfalts ap tām patiešām ietekmē rādījumus, tāpēc dienesti datu rindas pārrēķina un salīdzina piesardzīgi.
Kopsavilkumā
Dienvidkorejas 42,5 grādi ir nacionālais rekords, tas ir, valsts karstākā diena visā mērījumu vēsturē. Nākamreiz, kad ziņā redzi vārdu “rekords”, paskaties, vai runa ir par valsti vai par vienu datumu vienā stacijā. Atšķirība ir liela, un tā izšķir, cik nozīmīga ziņa tā patiesībā ir.
Garmin dati atklāj Latvijas skrējēju un riteņbraucēju paradumus
