Cik liels interneta ātrums ir pietiekams? Tik liels, lai vakarā, kad mājās internetu lieto visi vienlaikus, video nekrāj buferi, videozvans nesabirst kvadrātos un lieli faili neaizņem visu vakaru. Skaitlis pats par sevi neko nenozīmē, nozīme ir tam, cik ierīces to dala un cik smagas lietas ar to dara.
Un otrs jautājums, kas rodas tūlīt pēc pirmā: kāds ātrums ir tavā datorā tieši tagad. To vari noskaidrot pats piecās minūtēs, tehniķis nav jāgaida.
- Pietiekamību nosaka nevis Mbps skaitlis, bet vienlaicīgo lietotāju un ierīču skaits mājās.
- Savu ātrumu mēri ar vadu pieslēgtā datorā, kad citas ierīces neko nelejupielādē.
- Līgumā parasti ir vairāki ātruma skaitļi, un lielākais no tiem ir maksimālais, nevis garantētais.
- Ja pa vadu ātrums ir labs, bet pa WiFi slikts, vaina ir tīklā mājās, ne operatorā.
- Megabiti sekundē un megabaiti sekundē nav viens un tas pats, tāpēc pusi strīdu izraisa mērvienības.
Cik ir normāls interneta ātrums?
Normāls ir tas ātrums, pie kura tu par internetu vairs nedomā. Praktiski tas nozīmē, ka video sākas uzreiz, spēlē nav rāvienu un failu augšupielāde neapstādina pārējos.
Lai redzētu, kāds interneta ātrums ir tavā datorā, pieslēdz datoru rūterim ar vadu, aizver visu, kas lejupielādē, un palaid interneta ātruma testu. Vari izmantot Speedtest vai operatora mērītāju, piemēram, LMT, Tet, Bite un Tele2 mājaslapās, un labāk izmēri divas vai trīs reizes dažādos diennakts laikos.
Svarīgi ir trīs cipari: lejupielāde, augšupielāde un ping. Straumēšanai skaties lejupielādi, videozvaniem un mākoņa kopijām augšupielādi, bet spēlēm ping un tā stabilitāti.
Cik liels ātrums reāli pietiek ikdienā, ja kāds ar 14 Mbps ir pilnīgi apmierināts?
Un viņam ir taisnība, ja mājās viņš ir viens un skatās vienu video. Vienam cilvēkam ar vienu ekrānu pat pieticīgs pieslēgums jūtas normāls.
Problēmas sākas dalīšanā. Divi televizori ar augstas izšķirtspējas video, viens videozvans, telefons, kas fonā sinhronizē fotoattēlus, un spēļu konsole, kas velk atjauninājumu, dala vienu un to pašu joslu. Tāpēc atbilde uz jautājumu, cik Mbps vajag, ir atkarīga no tā, cik daudz notiek vienlaikus.
Otrs iemesls, kāpēc cilvēki nesaprot viens otru: augšupielāde. Ja strādā no mājām un sūti lielus failus, mazs augšupielādes ātrums sāpēs arī tad, ja lejupielāde izskatās skaista.
Līgumā rakstīts “no 50 līdz 250 Mbps”, bet reāli redzu tikai 50. Vai tā drīkst?
Drīkst, ja abi skaitļi līgumā nozīmē to, ko tie nozīmē. Fiksētā interneta līgumā parasti tiek norādīts maksimālais ātrums, parasti pieejamais ātrums un minimālais garantētais ātrums, un lielākais skaitlis reklāmā ir tas maksimālais, ne tas, kas tev pienākas visu diennakti.
Ja gribi zināt, kas tieši operatoram ir jānodrošina, pieprasi savu līguma kopsavilkumu un salīdzini to ar prasībām, kas publicētas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas mājaslapā. Ja mērījumi pa vadu sistemātiski ir zemāki par līgumā norādīto parasti pieejamo ātrumu, tā jau ir saruna ar operatoru, un mērījumu vēsture ir tavs galvenais arguments.
Pa vadu 74 Mbps, pa WiFi 54. Kā saprast, vai vainīgs rūtera 100 Mbps ports?
Ja pa vadu nekad neredzi vairāk par simtu, ļoti iespējams, ka ports ir vecās paaudzes. To vari pārbaudīt Windows tīkla adaptera statusā, kur redzams savienojuma ātrums, vai rūtera administrācijas lapā sadaļā par LAN portiem, kā arī uz paša rūtera korpusa un tehniskajā specifikācijā.
Tipiska situācija: cilvēks nomaina paketi uz ātrāku, bet mērījums palicis tāds pats. Vaina nav operatorā, bet vecā rūterī un vecā vadā starp to un datoru.
Pēc svīča pielikšanas ātrums nokrita no 7 MB/s uz 700 KB/s. Vai svičs var griezt ātrumu?
Var, un tas ir viens no biežākajiem gadījumiem. Vecs vai bojāts svičs, slikts vads vai vaļīgs kontakts noved pie tā, ka savienojums nokrīt uz zemāko iespējamo pakāpi, un tad viens dators to sajūt tāpat kā desmit.
Pārbaude ir vienkārša: izņem svīču no ķēdes, pieslēdz datoru tieši rūterim un izmēri vēlreiz. Ja ātrums atgriežas, atbilde ir atrasta, un nākamais solis ir cita vada vai cita svīča pārbaude.
Rūteris uz kastes raksta 733 Mbps, bet caur WiFi dabūju 54. Kur vaina?
Uz kastes rakstītais skaitlis ir teorētiskā summa visām joslām kopā, ne tas, ko dabū viena ierīce vienā istabā. Reālais WiFi ātrums mājās atkarīgs no joslas, sienām, kaimiņu tīkliem un no tā, cik jauna ir pati ierīce.
Dari šo: pieslēdz telefonu vai portatīvo datoru 5 GHz tīklam, nevis 2,4 GHz, pārbaudi, vai rūterī ieslēgts pilnais kanāla platums, un pārvieto rūteri no grīdas plaukta uz atklātu vietu. Ja arī tad ātrums nemainās, salīdzini divas ierīces, jo vecs telefons ar jaunu rūteri ātrāk nekļūs.
Kopsavilkumā
Sāc ar mērījumu pa vadu, tad salīdzini to ar līgumā rakstīto, un tikai pēc tam domā par paketes maiņu. Vairumā gadījumu problēma ir mājās, dažus metrus no datora, nevis tur, kur to gribētos meklēt.
Biežāk uzdotie jautājumi
Kāds ir normāls interneta ātrums?
Normāls ir tāds, kas bez raustīšanās izturē visu, ko tavā mājsaimniecībā dara vienlaikus, tāpēc vienam cilvēkam un piecu cilvēku ģimenei tas skaitlis atšķiras vairākas reizes.
Kāds ir labs interneta ātrums?
Labs pieslēgums nav tikai liels lejupielādes skaitlis, tam ir arī pietiekama augšupielāde un stabils ping bez pēkšņiem kritumiem vakara stundās.
Kā salīdzināt ātrumus starp cilvēkiem, ja visi mēra dažādās lapās un jauc bitus ar baitiem?
Vienojieties par vienu mērītāju, mēriet pa vadu un pārliecinieties, ka runājat par megabitiem sekundē, jo lejupielādes logā redzamie megabaiti sekundē ir aptuveni astoņas reizes mazāks skaitlis.
Vai ir jēga maksāt par ātrāku pieslēgumu, ja tehnika tik un tā vairāk neizvelk?
Ja rūteris, vads un ierīces ir vecas, ātrāka pakete pati par sevi neko nemainīs, tāpēc vispirms vērts izmērīt un tikai tad izlemt, ko pirkt.
Cik reāli maksā ātrākās paketes?
Cenas mainās atkarībā no operatora, akcijas, līguma termiņa un tā, vai internets ir komplektā ar televīziju, tāpēc vienīgais godīgais avots ir operatora mājaslapa attiecīgajā dienā.
Ko darīt, ja manā rajonā pieejams tikai viens operators?
Pārbaudi, vai adresē nav pieejams mobilais mājas internets kā alternatīva, un paralēli izspied maksimumu no tā, kas ir, ar labāku rūteri un vadu savienojumu galvenajai ierīcei.
Pirkt jaunu rūteri pašam vai prasīt operatoram nomainīt savu iekārtu?
Vispirms jautā operatoram, jo iekārtas maiņa vai konfigurācijas pārbaude bieži ir daļa no pakalpojuma, un savu rūteri ir vērts pirkt tad, ja gribi konkrētas iespējas vai plašāku pārklājumu.
Speedtest rāda normālus rezultātus, bet torrentu programma velk tikai 700 KB/s. Kur meklēt vainu?
Sākumā pārbaudi, vai programmā nav ieslēgts ātruma ierobežojums, un atceries, ka tur redzamie kilobaiti sekundē nav tas pats, kas testā redzamie megabiti, kā arī ātrumu ietekmē avotu skaits, ne tikai tavs pieslēgums.
