Bīstamākais brīdis kosmosa misijā nav starts. Un pat ne lidojums uz Mēnesi. Vislielākais risks sākas tieši tad, kad astronauti atgriežas mājās. Artemis II gadījumā tas ir moments, kad kapsula ar milzīgu ātrumu ietriecas Zemes atmosfērā.
Ekstrēms ātrums un temperatūra
Artemis II kapsula Orion atgriežas ar:
- ~40 000 km/h
- vairāk nekā 30 reizes ātrāk par skaņu
Tas padara to par vienu no ātrākajiem cilvēku pārvadājumiem vēsturē.
Kad kapsula ieiet atmosfērā:
- gaisa molekulas tiek saspiestas
- temperatūra strauji pieaug
- veidojas plazmas slānis ap kuģi
Siltuma vairogs: vienīgā aizsardzība
Lai izdzīvotu, kapsulai ir īpašs siltuma vairogs.
Tas darbojas šādi:
- materiāls pakāpeniski sadegst
- tas aizvada milzīgu karstuma daudzumu prom no kapsulas
- aizsargā astronautus no ekstremālām temperatūrām
Šo procesu sauc par ablāciju.
Mācības no Artemis I
Iepriekšējā misijā Artemis I tika novērots, ka:
- siltuma vairogs nodila vairāk, nekā gaidīts
Tāpēc Artemis II:
- tika mainīta ieiešanas trajektorija
- samazināts laiks ekstremālajā karstuma zonā
Tas palielina drošību apkalpei.
Sakaru zudums: “melnais moments”
Ap kapsulu veidojas plazmas slānis, kas:
- bloķē radiosignālus
- uz laiku pārtrauc saziņu ar Zemi
Šis brīdis var ilgt vairākas minūtes. Tas ir normāli, bet psiholoģiski viens no saspringtākajiem momentiem.
Pēdējais posms: izpletņi un nolaišanās
Kad kapsula palēninās:
- aptuveni 7,5 km augstumā atveras izpletņi
- trīs galvenie izpletņi stabilizē kritienu
- ātrums samazinās līdz drošam līmenim
Nosēšanās notiek okeānā, kur kapsulu sagaida NASA komanda.
Cik ilgi tas viss notiek?
Visa atgriešanās fāze ilgst:
- aptuveni 10 minūtes
Taču tieši šīs 10 minūtes ir:
- tehniski sarežģītākās
- bīstamākās
- kritiskākās visai misijai
