Vētras dēļ Rīgas lidostā nenolaidās virkne lidmašīnu, reisus novirzīja uz citām valstīm

Spēcīgais vējš sestdien, 22. augustā, būtiski ietekmēja gaisa satiksmi Rīgas lidostā. Vakara stundās, vējam pieņemoties spēkā, virkne lidmašīnu, kurām bija paredzēts nolaisties Rīgā, tika novirzītas uz citām lidostām Baltijas jūras reģionā un citviet Eiropā.

Apkopojot publiski pieejamo informāciju, redzams, ka izmaiņas skāra vismaz 12 ielidojošos reisus.

Viena no pirmajām būtiski skartajām lidmašīnām bija aviokompānijas “Ryanair” reiss FR 4096 no Mančestras. Tam Rīgā bija jāierodas pēc pulksten 22, taču laikapstākļu dēļ lidmašīna tika novirzīta uz Gdaņskas lidostu Polijā. Rīgas lidostas pārstāve Laura Kulakova aģentūrai LETA apstiprināja, ka reisa novirzīšanas iemesls bija laikapstākļi.

Lidmašīnas devās uz Helsinkiem, Stokholmu, Viļņu, Varšavu un Gdaņsku

Vējam turpinot pastiprināties, situācija kļuva sarežģītāka. Reiss no Portugāles pilsētas Faro Rīgas vietā tika novirzīts uz Helsinkiem, bet lidmašīna no Katānijas Itālijā devās uz Stokholmas Ārlandas lidostu.

Arī lidmašīna, kas uz Rīgu lidoja no Stokholmas, galamērķi nesasniedza un atgriezās Ārlandas lidostā.

Uz Stokholmu tika novirzīti arī reisi no Olbijas Itālijā un Tallinas. Reiss no Londonas tika novirzīts uz Varšavu, savukārt lidmašīna no Dublinas nolaidās Gdaņskā.

Arī Viļņas lidosta uzņēma vairākas lidmašīnas, kuru sākotnējais galamērķis bija Rīga. Tur tika novirzīts reiss no Amsterdamas un reiss no Grieķijas salas Korfu.

Uz Stokholmas Ārlandas lidostu devās arī lidmašīnas no Lisabonas un Aberdīnas Skotijā. Vienlaikus vētras dēļ kavējās arī vairāki izlidojošie reisi no Rīgas.

Rīgā brāzmas prognozēja līdz 32 metriem sekundē

Šāda situācija nebija negaidīta. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs 22. augustam bija izplatījis paaugstināta līmeņa brīdinājumus par spēcīgu vēju un intensīvām lietavām.

Rīgā sestdienas vakarā tika prognozēts rietumu un ziemeļrietumu vējš ar brāzmām no 25 līdz 32 metriem sekundē. Stiprs vējš bija gaidāms arī naktī uz svētdienu.

Šādos apstākļos būtiska nozīme ir ne tikai maksimālajam vēja ātrumam, bet arī vēja virzienam attiecībā pret skrejceļu. Īpaši sarežģīta kļūst nolaišanās spēcīga sānu vēja un strauji mainīgu vēja brāzmu laikā.

Katrai lidmašīnai ir noteikti ekspluatācijas ierobežojumi, bet lēmumu par nolaišanās turpināšanu pieņem piloti, ņemot vērā aktuālos meteoroloģiskos datus, lidmašīnas tipu, skrejceļa stāvokli un citus drošības faktorus.

Svarīgi arī tas, ka reisa novirzīšana uz citu lidostu nenozīmē, ka lidmašīna obligāti jau bija mēģinājusi nolaisties Rīgā. Daļā gadījumu lēmumu lidot uz rezerves lidostu pieņem vēl pirms nolaišanās mēģinājuma, ja laika prognoze, pieejamais degvielas daudzums vai vēja apstākļi norāda, ka droša nolaišanās Rīgā nav garantējama.

Drošība ir svarīgāka par mēģinājumu nolaisties par katru cenu

Lidmašīnas novirzīšana uz Helsinkiem, Stokholmu, Viļņu, Varšavu vai Gdaņsku šādā situācijā ir standarta aviācijas drošības procedūra. Pirms katra reisa apkalpei ir paredzētas alternatīvas lidostas gadījumam, ja galamērķī nolaišanās nav iespējama.

22 augusta vakarā šis drošības mehānisms Rīgas lidostas reisos tika izmantots neparasti plašā apjomā.

Vētra ietekmēja ne tikai aviāciju. Spēcīgais vējš un lietus radīja postījumus visā Latvijā, tika lauzti koki, traucēta elektroapgāde un sabiedriskā transporta kustība. Jau pirms vētras vairāki publiski pasākumi tika pārcelti vai atcelti, jo meteorologi brīdināja par potenciāli bīstamiem laikapstākļiem.

Rīgas lidosta pasažierus un sagaidītājus aicināja sekot aktuālajai lidojumu informācijai un izmaiņu gadījumā sazināties ar konkrēto aviokompāniju.

Raksts sagatavots ar MI palīdzību