Vairums iedzīvotāju nezina, ka būvgružus iespējams nodot 10-20 reizes lētāk

Lielākā daļa (75%) Latvijas iedzīvotāju ir pārliecināti, ka būvgružu nonākšana dabā ir aktuāla problēma. Vairākums (79%) cilvēku būvgružus šķiro, bet vienlaikus starp tiem, kuri veikuši remontdarbus, 61% domā, ka tos nodot ir sarežģīti. Tikmēr 68% nezina, ka pareizi sašķirotu būvgružu nodošana var būt lētāka vai pat bez maksas, liecina uzņēmuma “Grāvējs” veiktā aptauja un “Būvgružu akadēmijas” informācija.

Deviņi no desmit cilvēkiem (90%) ir pārliecināti, ka būvgružu šķirošana ir problemātiska, savukārt vairums (75%) apgalvo, ka tā ir smaga problēma. 79% respondentu atzīst, ka pilnībā vai daļēji būvgružus šķiro. Tajā pašā laikā 77% aptaujāto ir pamanījuši dabā izmestus būvgružus. Cilvēki apzinās, ka būvgružu šķirošana ir svarīga, bet joprojām ārvidē nonāk gana daudz atkritumu.

Vidēji vairāk nekā puse no visiem respondentiem, 52%, uzskata, ka šķirošana ir sarežģīta. No tiem, kuri pēdējo trīs gadu laikā ir veikuši remontu vai būvniecību, 61% atbrīvošanos no būvgružiem raksturo kā “grūtu”. Tam piekrīt “Grāvējs” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Mālnieks, sakot, ka ir vairāki šķēršļi, kas attur cilvēkus no būvgružu šķirošanas: “Piemēram, privātpersonām ir grūti atbrīvoties no vidēja būvgružu apjoma, kas ir par lielu, lai to paslēptu sadzīves atkritumu konteinerā, un par mazu, lai atmaksātos īrēt specializēto būvgružu konteineru. Ne visiem ir pieejams transports, lai nogādātu atkritumus būvgružu pieņemšanas vietās.” 

19% remonta veicēju būvgružus izmetuši atkritumu konteinerā

Pētījums rāda, ka būvgružus sev ērtā un dabai draudzīgā veidā grūtāk bijis izvest tieši dzīvokļu īpašniekiem, kuri veikuši remontdarbus (64%), salīdzinot ar privātmāju īpašniekiem (56%). 

Visbiežāk iedzīvotāji, kuri veikuši remontdarbus, būvniecības atkritumus aizveduši uz būvgružu nodošanas vietu vai izgāztuvi (36%), pasūtījuši būvgružu konteinerus (23%), uzticējuši aizvešanu strādniekiem (20%), kā arī izmetuši sadzīves atkritumu konteinerā (19%). Savukārt 11% no atkritumiem atbrīvojušies, tos sadedzinot.

Tikai 8% iedzīvotāju būvgružu izvešanu organizē, nododot tos oficiālajam apsaimniekotājam, lai gan tieši to nosaka likums un metodi “būvgružus izvest sadarbībā ar mājas apsaimniekotāju” iesaka oficiāli. Tas sadzīves atkritumu apsaimniekotājs, ar kuru konkrētā pašvaldība noslēgusi līgumu, ir atbildīgs arī par iedzīvotāju radīto būvgružu savākšanas nodrošināšanu šajā teritorijā. “Redzam, ka reāli dzīvē tas tā nestrādā,” piebilst Mālnieks.

Jo tīrāki būvgruži, jo lētāka to nodošana

Sestā daļa iedzīvotāju (17%) nezina, ka būvgruži būtu jāšķiro. Savukārt teju puse (40%) šķirojuši atkritumus tikai daļēji. 4% atzinuši, ka zina, kas būtu darāms, bet to nedara, atklāj nupat veiktā iedzīvotāju aptauja.

Lielākā daļa respondentu (68%) nezina, ka sašķirotu būvgružu nodošana var būt lētāka vai pat bez maksas. “Būvgruži nav nekādas vērtslietas. Tie rada nevis peļņu, bet izmaksas, un kādam par utilizāciju ir jāsamaksā. Latvijā par to maksā būvgružu radītājs. Ir atsevišķas būvgružu kategorijas, kam piemīt kaut kāda vērtība, un šos būvniecības atkritumus uzņēmumi ir gatavi apstrādāt bez maksas, jo ar radīto produktu tie var gūt ienākumus. Tāds, piemēram, ir koks un metāls, un tos pieņem bez maksas,” stāsta Mālnieks. “Jāteic, patlaban Latvijā būvgružu šķirošanas joma nav saprotami sakārtota, tā nav orientēta uz cilvēku ērtībām un dabas aizsardzību.” 

Eksperts norāda, ka atdot būvgružus atkritumu poligonā ir visdārgākais variants, tomēr jāņem vērā, ka situācija pilsētās un reģionos ir atšķirīga. Vest atkritumus tālāk par 50 km var būt neizdevīgi. Aptauja atklāj, ka reģionos katrs desmitais mēdz būvgružus vienkārši “aprakt”, lai arī tas nozīmē nelegālas izgāztuves radīšanu ar atbilstošu, likumā paredzētu sodu.”

Šķirotu būvgružu, t.i., tīru minerālo būvgružu – betona, dzelzsbetona, ķieģeļu, flīžu, dakstiņu, akmens u.c. – nodošanas cenas Latvijā privātpersonām ir ļoti atšķirīgas atkarībā no šķirošanas pakāpes un pieņemšanas punkta. Jo tīrāki un labāk sašķiroti būvgruži (bez zemes, smiltīm, koka, plastmasas vai sadzīves atkritumiem), jo lētāka ir nodošana. Specializētos šķirošanas laukumos cena var būt pat 10–20 reizes zemāka nekā poligonā.

Kā rīkoties, ja radušies būvgruži?

Likums nosaka – būvgruži jāvāc dalīti. Turklāt jo tīrāka un labāk sašķirota frakcija, jo lielāka to vērtība jeb zemākas izvešanas izmaksas. Pirms remonta uzsākšanas vispirms ieteicams saprast, kur liekami būvgruži, tādēļ “Grāvējs” piedāvā nelielu ceļvedi būvniecības atkritumu šķirošanā. 

• Veicot remondarbus, vispirms jāatdala bīstamie atkritumi, piemēram, šīferis, piesārņotā augsne un tvertnes ar bīstamām vielām. Tad jāatdala atkārtoti izmantojamie un pārstrādājamie materiāli. Noteikti jānodrošina dalītas šķirošanas sistēma koksnei, metālam, stiklam, plastmasai, apmetumam un minerālus saturošām frakcijām (betonam, ķieģeļiem, flīzēm, keramikai un akmeņiem).
• Vērtīgākie būvgruži pēc ekonomiskās vērtības Latvijā ir metāli un krāsainie metāli (varš, alumīnijs, misiņš, bronza), kas skaitās visdārgākie; melnie metāli (tērauds un čuguns); vadi un kabeļi (īpaši tie, kam saturā ir varš). Metāllūžņu pieņemšanas punktos par tiem bieži maksā naudu vai pieņem bez maksas. Turklāt tie ir viegli pārstrādājami un pieprasīti tirgū.
• Vērtīga ir tīra koksne, dēļi, sijas, paletes, kas ir bez krāsas, lakas vai impregnācijas. Atsevišķos gadījumos par vērtīgām uzskata arī koka mēbeles. Šādus materiālus ir viegli pārstrādāt kā kurināmo biomasu. 
• Sašķirotu betonu, kieģeļus un asfaltu iespējams pārstrādāt šķembās, bet – par maksu. Savukārt sajauktā veidā būvgružu izvešana ir dārga un par maksu. Visgrūtāk utilizējamie būvgruži ir tie, kas satur bīstamas vielas vai ir ļoti sajaukti. 
• Lielākās problēmas rada azbests (īpaši – vecais šīferis), kas ir ļoti bīstams veselībai. Grūti utilizēt ir krāsas, lakas, šķīdinātājus, līmes un citus ķīmiskos materiālus, kā arī bitumenu saturošos būvmateriālus un piesārņotu augsni. Salīdzinoši problemātisks ir arī putu polistirols, it sevišķi – tad, ja tas satur liesmas slāpētājus, kā arī minerālvate, ja tā ir mitra vai piesārņota. Ģipša materiāli kļūst grūti pārstrādājami, ja tie ir sajaukti ar citiem atkritumiem.
• Bīstamos atkritumus nekādā gadījumā nedrīkst jaukt ar parastajiem būvgružiem. Azbestu drīkst utilizēt tikai licencēti uzņēmumi, bet krāsas, lakas un citus ķīmiskos materiālus vislabāk nodot specializētiem bīstamo atkritumu apsaimniekotājiem.

Nevietā aprakti vai atstāti būvgruži nodara ievērojamu kaitējumu dabai gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Lielākā daļa būvgružu sadalās ļoti lēni vai praktiski nemaz, paliekot dabā tūkstošiem gadu.

Par pētījumu

Pētījums “Iedzīvotāju saskarsme, rīcība un attieksme pret būvgružiem” izstrādāts un veikts SIA “Grāvējs” projekta “Būvgružu akadēmija” ietvaros, lai iegūtu reprezentatīvus datus par privātpersonu zināšanām un rīcību saskarē ar būvgružiem. Pētījums realizēts sadarbībā ar Norstat 2026. gada maijā, aptaujājot 1003 privātpersonas vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Dati ir nacionāli reprezentatīvi.

Par “Grāvēju”

SIA “Grāvējs” ir Latvijas vadošais ēku demontāžas uzņēmums, kurš vidēji gadā apsaimnieko un pārstrādā 90 000 tonnu būvgružu. 50 000 tonnu “Grāvējs” pārstrādā patstāvīgi, bet pārējo nodod sadarbības partneriem. 2027. gadā “Grāvējs” Latvijā plāno atvērt piecus jaunus būvgružu pārstrādes laukumus Talsos, Brocēnos, Mārupē, Bauskā un Ventspilī, un šo laukumu būvniecību līdzfinansē Eiropas Savienība.

Par “Būvgružu akadēmiju”

“Būvgružu akadēmija” ir “Grāvēja” radīts sociāls projekts, kā mērķis ir izglītot un informēt sabiedrību par pareizu apiešanos ar būvgružiem, veicināt to šķirošanu un tādējādi samazināt gan nelegāli nobēdzināto būvgružu daudzumu, gan poligonos apglabāto būvgružu apjomu, panākot atkārtotu izmantošanu un tādējādi sekmējot aprites ekonomiku.