Ko zobi var pateikt par dzīves ilgumu? Zinātnieku secinājumi

Par zobiem bieži domājam kā par estētikas vai komforta jautājumu – lai nesāp, lai izskatās labi, lai var normāli paēst. Taču realitāte ir daudz nopietnāka. Kā raksta Vice, jaunākie zinātniskie pētījumi liecina, ka zobi var būt cieši saistīti ne tikai ar dzīves kvalitāti, bet arī ar tās ilgumu.

Citiem vārdiem – tas, kas notiek mutē, var pateikt pārsteidzoši daudz par to, kas notiek visā ķermenī.

Ko atklāja pētījums par zobiem un mirstību?

Plašā pētījumā, ko veica University of Osaka pētnieki, tika analizēti vairāk nekā 190 000 Japānas iedzīvotāju veselības un zobārstniecības dati. Visi pētījuma dalībnieki bija 75 gadus veci vai vecāki.

- Reklāma -

Zinātnieki vērtēja:

• cik zobu cilvēkam ir saglabājušies,
• kuri zobi ir veseli,
• kuri ir laboti (plombēti),
• kuri ir bojāti vai pilnībā zaudēti.

Šie dati tika salīdzināti ar mirstības rādītājiem ilgākā laika posmā.

Galvenais secinājums: zobu stāvoklis ir svarīgs signāls

Svarīgi uzreiz precizēt – pētnieki uzsver, ka korelācija nav tas pats, kas cēloņsakarība. Tomēr rezultāti bija konsekventi un grūti ignorējami.

Cilvēkiem ar:

• vairāk iztrūkstošiem zobiem,
• neārstētu kariesu,
• smagi bojātiem zobiem

bija lielāks risks nomirt agrāk nekā tiem, kuriem zobi bija labā stāvoklī.

Savukārt cilvēkiem ar:

• veseliem zobiem,
• savlaicīgi labotiem zobiem,

mirstības risks bija zemāks. Īpaši interesanti – prognoze bija precīzāka, ja ņēma vērā gan veselos, gan labotos zobus, nevis tikai ideāli veselus.

Labotas problēmas joprojām “skaitās”.

Kāpēc zobi ietekmē visu ķermeni?

Mute nav izolēta ķermeņa daļa. Tā ir tiešs “vārtiņš” uz pārējo organismu.

Slikta zobu veselība var izraisīt:

• hronisku iekaisumu,
• baktēriju izplatīšanos asinīs,
• imūnsistēmas pastāvīgu slodzi.

Hronisks iekaisums savukārt ir saistīts ar vairākām nopietnām saslimšanām, tostarp:

• sirds un asinsvadu slimībām,
• cukura diabētu,
• vispārēju organisma novājināšanos.

Ko dara zobu trūkums ikdienā?

Zobu zaudēšana ietekmē ne tikai medicīniskus rādītājus, bet arī ikdienas paradumus. Cilvēkiem ar mazāk zobiem bieži kļūst grūtāk košļāt, tāpēc viņi izvēlas:

• mīkstāku,
• vieglāk apēdamu,
• bet bieži vien mazāk uzturvielām bagātu pārtiku.

Ilgtermiņā tas var veicināt muskuļu masas zudumu, vājumu un fizisku regresu, īpaši vecākā vecumā.

Sociālie faktori – svarīga, bet ne vienīgā daļa

Pētnieki arī norāda, ka slikta zobu veselība bieži iet roku rokā ar citiem faktoriem:

• zemākiem ienākumiem,
• sliktāku piekļuvi veselības aprūpei,
• zemāku veselības pratību.

Šie faktori paši par sevi ietekmē dzīves ilgumu. Taču pat ņemot to visu vērā, dati liecina, ka zobu stāvoklis pats par sevi ir nozīmīgs signāls par vispārējo veselību.

Ko tas nozīmē jaunākiem cilvēkiem?

Lai gan pētījums fokusējās uz senioriem, secinājums ir universāls – zobi ir ilgtermiņa ieguldījums veselībā. Tas, kā par tiem rūpējamies 30, 40 vai 50 gadu vecumā, tieši ietekmē dzīves kvalitāti vēlāk.

Svarīgākais:

• regulāra zobu tīrīšana,
• savlaicīga kariesa ārstēšana,
• zobu saglabāšana, nevis vilcināšanās līdz ekstrakcijai.

Noslēgumā

Zobi nav tikai smaids spogulī. Tie ir daļa no lielākas veselības sistēmas, kas ietekmē visu ķermeni. Pētījumi rāda, ka slikta mutes veselība var būt saistīta ar īsāku dzīves ilgumu, savukārt labi kopti – pat laboti – zobi ir pozitīvs signāls organisma kopējai veselībai.

- Reklāma -