Zinātne par zilām acīm: ilūzija, kas fascinē cilvēkus gadsimtiem

Zilas acis patiesībā nemaz nav pigmenta rezultāts. To tonis rodas Tindala efekta dēļ – tas ir gaismas viļņu izkliedes process, kas liek acīm izskatīties zilām, līdzīgi kā debesis šķiet zilas. Kā ziņo “vice” tāpēc, lai gan daudzi uzskata zilas acis par unikālu pigmentāciju, patiesībā tas ir optiskas ilūzijas efekts.

Kā veidojas acu krāsas?

Acu krāsu nosaka melanīns – tas pats pigments, kas atbild par ādas un matu toni.

• Brūnas acis satur daudz melanīna, kas absorbē gaismu un rada tumšo dziļumu.
• Zilas acis satur ļoti maz melanīna, un to krāsu rada tikai gaismas izkliede.
• Zaļas acis rodas no mērenas pigmentācijas kombinācijas ar gaismas izkliedi, tāpēc tās ir tik retas.
• Riekstu (hazel) acis ir dažādu melanīna līmeņu sajaukums, kas rada mainīgas nokrāsas atkarībā no apgaismojuma.

Kāpēc zilas un zaļas acis ir retākas?

Visā pasaulē dominē brūnas acis, īpaši Āfrikā un Āzijā.

• Zilas acis biežāk sastopamas Ziemeļeiropā un Austrumeiropā.
• Zaļas acis ir ārkārtīgi retas – tās ir tikai aptuveni 2% pasaules iedzīvotāju.

Šo retumu vēl vairāk sarežģī fakts, ka acu krāsu nosaka vairāki gēni, nevis vienkāršs “brūns dominē pār zilo” princips, kā agrāk uzskatīja zinātnieki.

Vai acu krāsa var mainīties dzīves laikā?

Jā, un tas ir pārsteidzoši biežāk, nekā šķiet.

• Daudzi bērni ar Eiropas izcelsmi piedzimst ar zilām vai pelēkām acīm, kas kļūst tumšākas pirmajos dzīves gados, melanīnam pieaugot.
• Pieaugušajiem acu tonis var mainīties atkarībā no apgaismojuma, apģērba vai pat zīlītes izmēra.
• Retākos gadījumos acu krāsa mainās vecuma vai veselības problēmu dēļ.

Retie izņēmumi: heterohromija

Heterohromija – kad katra acs ir citā krāsā vai vienā varavīksnenē ir divi toņi – ir reta parādība. Tā var būt ģenētiska vai rasties traumas dēļ. Slaveni piemēri ir Keita Bosvorta, Mila Kunisa un Deivids Bovijs, kura unikālais acu izskats radās pēc jaunības kautiņa.

Zilas acis

Lai gan zilas acis ir tikai gaismas radīta ilūzija, tās joprojām tiek uzskatītas par pievilcības simbolu un iedvesmas avotu mākslā, literatūrā un ikdienas dzīvē. Zinātne skaidro mehānismu, bet personīgais skatiena spēks paliek unikāls – katra acs ir gan fizikas eksperiments, gan individuāls mākslas darbs.