Neskatoties uz to, ka banku un telekomunikāciju nozare pastiprina krāpniecības novēršanas pasākumus, Latvijā joprojām saglabājas augsts zaudējumu apjoms no telefonkrāpniecības un investīciju viltus shēmām, liecina jaunākais Visa stratēģijas un konsultāciju struktūrvienības, Visa Consulting and Analytics (VCA) pētījums par krāpniecības attīstību Baltijā maksājumu sektorā.
Pētījuma dati liecina, ka krāpniecības zaudējumi Latvijā pieauguši no 12,7 miljoniem eiro 2023. gadā līdz 15,5 miljoniem eiro 2024. gadā (+ 22 %). Tendence turpinājās arī 2025. gadā: pirmajos astoņos mēnešos zaudējumi sasniedza 7,8 miljonus eiro, apliecinot organizēto krāpnieku tīklu nemainīgi augsto aktivitāti.
“Krāpniecība Latvijā kļūst profesionālāka un labāk koordinēta,” norāda Visa vadītājs Baltijā Juris Paegle. “Mēs redzam arvien sarežģītākas telefonkrāpniecības un investīciju shēmas, kurās tiek izmantotas sarežģītas metodes, lai radītu uzticību un steidzamības sajūtu. Sadarbības turpināšana starp bankām, telekomunikāciju operatoriem un valsts iestādēm būs īpaši svarīga arī pēc jaunā ES regulējuma, piemēram, Maksājumu pakalpojumu direktīvas 3 (PSD3) un Zibmaksājumu regulas prasību spēkā stāšanās, kas paredz jaunas drošības nosacījumus.”
Telefonkrāpniecība joprojām dominē
Telefonkrāpniecība joprojām ir galvenais krāpniecības zaudējumu avots Latvijā. Krāpnieki visbiežāk uzdodas par banku, policijas vai valsts iestāžu pārstāvjiem, sarunas laikā cenšoties radīt steidzamības sajūtu un mudinot upurus atklāt savus piekļuves datus vai pārskaitīt naudu uz tā dēvētajiem “drošajiem kontiem”.
2025. gada pirmajos astoņos mēnešos telefonkrāpnieku nodarītie zaudējumi sasniedza 4,3 miljonus eiro, padarot to par finansiāli postošāko krāpšanas veidu valstī. Otrs nozīmīgākais krāpšanas veids ir investīciju krāpniecība — viltus investīciju shēmās ar augstas peļņas solījumiem izkrāpti 3 miljoni eiro. Investīciju krāpniecībā komunikācijas process un psiholoģiskā manipulācija notiek salīdzinoši ilgstošākā periodā, kā rezultātā daļa upuru veic atkārtotus pārskaitījumus, pirms saprot, ka ir apkrāpti.
Pretpasākumu ietekme
Pētījumā uzsvērta arī tiesībsargājošo iestāžu un industrijas sadarbības nozīme krāpšanas tīklu izjaukšanā. 2025. gada oktobrī Europol koordinētā starptautiskā operācijā tika konfiscētas 1 200 SIM vārtejas un 40 000 aktīvas SIM kartes, kas bija saistītas ar tūkstošiem krāpšanas gadījumu visā Eiropā. Izmeklēšanā atklātas saiknes gan ar Latvijas, gan pārrobežu krāpnieku tīkliem.
Vienlaikus Latvijas bankas un telekomunikāciju operatori ir būtiski paplašinājuši savas krāpšanas novēršanas spējas. 2025. gada pirmajos astoņos mēnešos bankām izdevās novērst aptuveni 8,2 miljonus eiro potenciālo zaudējumu, savukārt telekomunikāciju operatori pastiprināja aizdomīgu un viltotu zvanu bloķēšanu.
Digitālie maksājumi un mainīgie riski
“Strādājot ar finanšu iestādēm visā Baltijā, mēs redzam, kā digitālo maksājumu attīstība vienlaikus rada gan jaunas iespējas, gan jaunus riskus,” norāda Kristians Fēglers, Visa Consulting & Analytics vadītājs Ziemeļvalstīs un Baltijā. “Reģions ir viens no digitāli attīstītākajiem Eiropā, un tā brieduma pakāpe ietekmē arī krāpniecības raksturu. Pieaugot maksājumu ātrumam, uzticamībai un ērtībai, krāpniecības novēršanai jābūt integrētai maksājumu plūsmās jau pēc noklusējuma, nevis jādomā par to tikai pēc krāpniecības fakta konstatācijas.”
Visa pētījums liecina, ka Latvijā izveidotā digitālo maksājumu infrastruktūra nodrošina iedzīvotājiem vairākus būtiskus ieguvumus — no plašām elektronisko maksājumu iespējām līdz agrīnai zibmaksājumu ieviešanai. Modernā maksājumu infrastruktūra ir ērtāka un efektīvāka, bet vienlaikus tā arī saīsina laiku, kurā iespējams atklāt un apturēt krāpnieciskus darījumus pēc to autorizācijas.
Latvijas fakti
- Kopējie krāpšanas zaudējumi 2024. gadā sasniedza 15,5 miljonus eiro (+ 22 % gada griezumā)
- 2025. gada pirmajos astoņos mēnešos zaudējumi sasniedza 7,8 miljonus eiro
- Telefonkrāpniecība 2025. gada pirmajos astoņos mēnešos radīja 4,3 miljonu eiro zaudējumus
- Investīciju krāpniecība radīja zaudējumus aptuveni 3 miljonus eiro vērtībā
- Latvijas bankas novērsa aptuveni 8,2 miljonus eiro potenciālos zaudējumus 2025. gada pirmajos astoņos mēnešos
- Europol vadītās operācijas izjauca plaša mēroga krāpšanas infrastruktūru, kas saistīta arī ar Latviju.
Visa pētnieki norāda, lai saglabātu progresu krāpšanas apkarošanā, būs nepieciešami turpmāki ieguldījumi reāllaika krāpšanas atklāšanā, ciešāka informācijas apmaiņa starp nozarēm un nepārtraukta sabiedrības izglītošana. Krāpšanas metodes turpina attīstīties, tāpēc, lai samazinātu zaudējumus un saglabātu uzticību digitālajiem maksājumiem, būs nepieciešama koordinēta rīcība visā maksājumu ekosistēmā.
Par Visa:
Visa (NYSE: V) ir pasaules līderis digitālo maksājumu jomā, kas atvieglo darījumus starp patērētājiem, tirgotājiem, finanšu iestādēm un valsts iestādēm vairāk nekā 200 valstīs un teritorijās. Mūsu misija ir savienot pasauli, izmantojot visinovatīvāko, ērtāko, uzticamāko un drošāko maksājumu tīklu, kas ļauj iedzīvotājiem, uzņēmumiem un ekonomikai attīstīties. Uzziniet vairāk www.visa.lv.
