Smadzenes turpina attīstīties arī pēc 25 gadu vecuma
Kā ziņo Vice, pievērš uzmanību plaši izplatītam mītam: idejai, ka smadzenes pilnībā attīstās līdz 25 gadu vecumam. Šis apgalvojums gadiem ilgi ir kļuvis par “populārzinātnisku faktu”, taču jaunāki pētījumi rāda, ka realitāte ir daudz sarežģītāka.
Patiesībā smadzenes turpina būtiski mainīties arī pēc 25 gadu vecuma – un šis process var turpināties līdz pat agrīnajiem 30 gadiem un pat ilgāk.
No kurienes radās “25 gadu” mīts?
Agrīnie smadzeņu attēlveidošanas pētījumi analizēja pelēkās vielas attīstību bērniem un pusaudžiem. Tika novērots tā sauktais “pruning” jeb neizmantoto neironu savienojumu atzarošanas process, kura laikā:
- nevajadzīgie savienojumi tiek samazināti,
- bieži izmantotie savienojumi tiek stiprināti.
Tika konstatēts, ka pieres daiva (frontal lobe), kas atbild par plānošanu, spriestspēju un lēmumu pieņemšanu, attīstās vēl līdz aptuveni 20 gadu vecumam.
Tomēr pētnieki bieži pārtrauca smadzeņu skenēšanu agrīnajos 20 gados. Tā kā precīzs attīstības beigu punkts netika noteikts, 25 gadi kļuva par aptuvenu “robežpunktu”, kas ar laiku tika pieņemts kā fakts.
Ko rāda jaunākie pētījumi?
Jaunāki pētījumi, kuros tika analizētas vairāk nekā 4200 personas vecumā no zīdaiņa līdz 90 gadiem, atklāja, ka:
- būtiska attīstība baltās vielas savienojumos notiek no 9 līdz aptuveni 32 gadu vecumam,
- smadzeņu komunikācijas ceļi turpina nostiprināties ilgāk nekā iepriekš uzskatīts.
Ap 30–32 gadu vecumu smadzenes sāk mazāk veidot jaunus savienojumus un vairāk koncentrējas uz esošo ceļu stabilizēšanu un optimizēšanu.
Tas nozīmē, ka attīstība nepārtrūkst 25 gados – tā vienkārši maina raksturu.
Smadzeņu attīstība kā ilgtermiņa projekts
Neirozinātniece Taylor Snowden, kuras analīze tika publicēta The Conversation, salīdzina smadzeņu attīstību ar ilgstošu būvniecības projektu:
- Pusaudžu un 20 gadu periods – aktīva “būvēšana”.
- 30 gadi – pielāgošana, optimizēšana un uzlabošana.
Tas ir nepārtraukts process, kurā smadzenes pielāgojas pieredzei, videi un dzīvesveidam.
Vai neiroplasticitāte samazinās?
Tas, ka smadzenes ap 30 gadu vecumu vairāk stabilizē esošos ceļus, nenozīmē, ka plastiskums izzūd.
Neiroplasticitāte – spēja mainīties un pielāgoties – saglabājas arī vēlāk dzīvē.
To var uzturēt ar:
- regulāru lasīšanu un intelektuālu aktivitāti,
- fiziskām aktivitātēm,
- stresa līmeņa kontroli.
Hronisks stress var negatīvi ietekmēt kognitīvās funkcijas, tāpēc līdzsvarots dzīvesveids ir būtisks.
Kāpēc šis mīts ir svarīgs?
Ideja, ka smadzenes “pārstāj attīstīties” 25 gados, var radīt maldīgu priekšstatu, ka pēc šī vecuma izaugsme ir ierobežota.
Patiesībā:
- lēmumu pieņemšanas spējas turpina nobriest,
- kognitīvās prasmes var pilnveidoties,
- pieredze būtiski ietekmē smadzeņu struktūru.
Tas nozīmē, ka attīstība nav lineāra un nav ierobežota ar konkrētu skaitli pasē.
Secinājums
Smadzenes neapstājas attīstībā 25 gadu vecumā. Jaunākie pētījumi liecina, ka būtiskas strukturālas un funkcionālas izmaiņas turpinās līdz pat agrīnajiem 30 gadiem un pat vēlāk.
