LSM vēsta, ka Lietuva tiecas atjaunot normālas diplomātiskās attiecības ar Ķīnu, tāpēc Lietuvas un Ķīnas attiecības atkal nonākušas uzmanības centrā. Pagrieziena konteksts ir 2021. gads, kad Ķīnas un Viduseiropas un Austrumeiropas valstu sadarbības formātā bija 17 valstis.
Tas vēl nenozīmē, ka domstarpības ir atrisinātas vai vēstnieki jau atgriežas savās darba vietās. Pašlaik runa ir par politisku vēlmi atjaunot dialogu, nevis par pabeigtu attiecību normalizēšanu.
Ko pašlaik nozīmē Lietuvas un Ķīnas attiecības
Viļņas signāls ir diezgan skaidrs. Lietuva vēlas atjaunot normālu diplomātisko saziņu ar Pekinu, taču publiski pieejamā informācija vēl neļauj secināt, kāds būs galīgais attiecību modelis.
Te svarīgi nejaukt sarunu atsākšanu ar pilnīgu atgriešanos agrākajā situācijā. Arī Ķīnas vēstniecības Viļņā atgriešanās pilnā diplomātiskā līmenī būtu atsevišķs solis, nevis automātiskas dialoga sekas.
Kāpēc Pekinas un Viļņas attiecības pasliktinājās
LSM publikācijā Ķīna pazemina diplomātisko attiecību līmeni ar Lietuvu / norādīts, ka Pekina savu rīcību saistīja ar Taivānas pārstāvniecības atklāšanu Viļņā. Ķīna pazemināja diplomātisko attiecību līmeni, taču attiecības netika pilnībā sarautas.
Tāpēc uz jautājumu, kāpēc Ķīna sarāva attiecības ar Lietuvu, precīzā atbilde ir nedaudz citāda. Notika attiecību līmeņa pazemināšana pēc strīda par Taivānas pārstāvniecību, nevis pilnīga diplomātisko saišu pārtraukšana.
Reģionālais formāts un Latvijas vieta kopainā
Strīds nav skatāms tikai kā divu valstu ķilda. Latvijai svarīgs ir jautājums, vai sarunas ar Pekinu notiek atsevišķu valstu vai kopīgas Eiropas pieejas ietvaros.
| Jautājums | Pārbaudītā atbilde |
|---|---|
| Reģionālais sadarbības formāts | 2021. gadā formātā 17+1 bija 17 valstis. |
| Eiropas Savienības pieeja | leta.lv norāda, ka 2021. gadā Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis aicināja ar Ķīnu runāt 27 dalībvalstu formātā un piedāvāja 27+1 modeli ar 27 valstīm. |
| Starptautiskais atbalsts | Pēc leta.lv ziņotā, nedēļas laikā atbalsta vēstuli Lietuvai parakstīja 15 ASV Kongresa locekļi. |
Publikācijā Lietuvas ārlietu ministrs aicina ES attiecības ar Ķīnu uzsvērta kopīga Eiropas pieeja. Latvijas lasītājam tas ir būtiski, jo kaimiņvalsts izvēlētais attiecību modelis var kļūt par daļu no plašākas Eiropas politikas.
Ko attiecību atjaunošana var mainīt Latvijai
Ja Viļņa un Pekina atjauno pilnvērtīgu dialogu, Latvijai svarīgākais būs nevis diplomātiskais žests pats par sevi, bet kopējā Eiropas nostāja. Tā var ietekmēt veidu, kā reģiona valstis apspriež tirdzniecību, piegādes un politisko sadarbību ar Ķīnu.
Pārbaudīti Lietuvas eksporta uz Ķīnu apjomi dotajos avotos nav pieejami, tāpēc konkrētu kritumu vai summu nosaukt nevar. Ja tavs uzņēmums sadarbojas ar Lietuvas partneriem, praktiskāk ir vērot muitas nosacījumus, piegāžu kārtību un oficiālos paziņojumus, nevis pieņemt, ka politisks dialogs uzreiz atceļ visas iepriekšējās sekas.
Kas notiks tālāk
Galvenais signāls būs redzama diplomātiskā līmeņa maiņa. Tikpat nozīmīgi būs tas, vai Viļņa un Pekina vienojas par stabilu saziņu un vai Lietuva savu nostāju turpina saskaņot ar pārējo Eiropas Savienību.
Tātad attiecību atjaunošana ir sākts process, nevis pabeigts darbs. Latvijai šis stāsts jāvēro kā kaimiņvalsts ārpolitikas maiņa ar iespējamu reģionālu ietekmi, nevis kā attāls strīds kartes otrā malā.
