Latvijas peldētprasmes trūkums rada augstu noslīkšanas risku
Aptauja, ko veica Latvijas Peldēšanas federācija (LPF) un biedrība “Peldēt droši“, atklāj, ka 71% Latvijas iedzīvotāju nespēj nopeldēt vismaz 200 metrus. Katrs trešais respondents atzina, ka dzīves laikā ir bijis dzīvībai bīstamā situācijā ūdenī. Tikai 5% pieaugušo iedzīvotāju novērtē savas peldēšanas prasmes kā ļoti labas, bet 32% – kā labas.
Laba peldētprasme kā nosacījums drošībai uz ūdens
LPF prezidents Aivars Platonovs uzsver, ka laba peldētprasme ir galvenais nosacījums, lai mazinātu noslīkšanas risku. Viņš norāda, ka traģisko statistiku varētu uzlabot visaptveroša un regulāra peldētapmācības programma. Šobrīd tikai 23% bērnu skolās ir pieejama peldētapmācība kompetentu pedagogu vadībā, kas ir par 6% mazāk nekā 2019. gadā. Pieaugušo vidū tikai 22% ir apguvuši peldētprasmi organizētās nodarbībās.
Pašmācības ceļā iegūtās prasmes un to sekas
Absolūtais vairākums (68%) aptaujāto norāda, ka peldēt ir iemācījušies no vecākiem vai pašmācības ceļā. Platonovs piebilst, ka šāda apguve rada mānīgu pašvērtējumu, kas var novest pie pārvērtētas pašpārliecinātības un bīstamām situācijām. Pētījums liecina, ka no tiem, kas pašmācības ceļā iemācījušies peldēt, 37% uzskata savas prasmes par labām vai teicamām, taču tikai 26% spētu nopeldēt 200 metrus. No tiem, kas mācījušies peldēt speciālās nodarbībās, 66% to spēj.
Peldētapmācības priekšrocības un drošība
Respondenti, kas peldēšanu apguvuši peldbaseinā trenera vadībā, ir zinošāki par drošu uzvedību pie un uz ūdens. Viņi biežāk izvēlas atpūtu publiskās peldvietās ar glābēju klātbūtni vai peldbaseinā. Savukārt tie, kuri mācījušies peldēt no paziņām vai vecākiem, vai cilvēki ar sliktām prasmēm, peldbaseinu apmeklē retāk un biežāk bauda ūdens priekus dabā, mazāk uzmanības pievēršot drošām peldvietām.
Noslīkšanas statistika un riska faktori
Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra datiem, noslīkšana ir viens no biežākajiem ārējiem nāves cēloņiem Latvijas iedzīvotājiem līdz 54 gadu vecumam, tai skaitā bērniem līdz 17 gadiem. Katru gadu vidēji noslīkst 129 cilvēki, no kuriem septiņi ir bērni. Vīrieši noslīkst 3,5 reizes biežāk nekā sievietes.
Vecāku loma bērnu drošības nodrošināšanā
Biedrības “Peldēt droši” dibinātāja Zane Gemze uzsver, ka bērnu noslīkšana galvenokārt notiek nepieskatīšanas dēļ. Viņa aicina vecākus nepieļaut situācijas, kur bērni atrodas ūdens tuvumā vieni. “Neviena grāmata, jautrs video tālrunī vai acij tīkama, bet nenorobežota ūdenstilpe nav bērna dzīvības vērta. Savukārt visos citos gadījumos pie vainas ir bezatbildīga, pārgalvīga uzvedība un savu spēju pārvērtēšana. Noslīkšana ir novēršama, ja vien ir izpratne, zināšanas un laba peldētprasme,” saka Gemze.
Dominējošie iemesli nelaimēm uz ūdens
Aptaujā 79% respondentu norāda, ka nelaimes uz ūdens bieži izraisa alkohola vai citu apreibinošo vielu lietošana, un 74% uzskata, ka pārvērtētas prasmes ir galvenais iemesls nelaimēm. Turklāt 57% atzīst, ka dotos glābt slīkstošu cilvēku, pat ja nav apguvuši glābšanas prasmes.
Sabiedrības izglītošana un apmācība drošības veicināšanai
Peldēšanas organizācijas aicina izstrādāt valsts stratēģiju un rīcības plānu cilvēkdrošības uz ūdens veicināšanai, aptverot sabiedrības izglītošanu, apmācību, normatīvā regulējuma pilnveidi, infrastruktūras attīstību un situācijas monitoringu. Organizācijas iesaka paplašināt peldētapmācības pieejamību skolās, nodrošinot pietiekamu stundu skaitu un kvalitāti, kā arī valsts līdzfinansējumu.
Ieteikumi valsts stratēģijas izstrādei
Organizācijas iesaka ieviest 108 stundu ūdens kompetences mācību programmu un metodisko materiālu, kas nodrošinātu bērnu peldētapmācību izglītības iestādēs. Tāpat būtu jāveicina sabiedrības informētība par drošību uz ūdens, alkohola lietošanas risku un glābšanas vestu nozīmību. Ir jāveido sadarbība ar valsts un pašvaldību institūcijām un nevalstiskajām organizācijām, lai organizētu peldēšanas un citu apmācību pieaugušajiem.
Attiecībā uz drošām peldvietām, nepieciešams stiprināt un paplašināt oficiālu peldvietu tīklu ar glābēju klātbūtni. Investīcijas peldbaseinu un citu peldēšanas infrastruktūras objektu būvniecībā un uzturēšanā ir būtiskas, lai nodrošinātu kvalitatīvu peldētapmācību visos reģionos, īpaši Madonas, Tukuma un Talsu novados, kā arī Rīgā.
Aptauju 2024. gada maijā un jūnijā veica mārketinga pētījumu uzņēmums “Berg Research” pēc LPF pasūtījuma projekta “Tuvojas vasara – atceries par drošību uz ūdens”, ko finansē Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.
