Vai esi kādreiz aizdomājies, kāpēc daudzas lietas sabojājas tieši tad, kad garantija beidzas? Tas var šķist kā sakritība, bet vēsturē ir pierādījumi, ka dažkārt tas ir bijis apzināts lēmums. Un šis stāsts sākas jau pirms vairāk nekā 100 gadiem.
Phoebus kartelis: kad viss sākās
1924. gadā lielākie spuldžu ražotāji izveidoja slepenu vienošanos – Phoebus cartel.
Tajā piedalījās tādi uzņēmumi kā:
- General Electric
- Philips
Viņi vienojās par vienu lietu:
spuldzēm nevajadzētu kalpot ilgāk par 1000 stundām.
Ja kāds ražotājs šo limitu pārsniedza, viņam tika piemēroti sodi.
Bet spuldzes varēja kalpot daudz ilgāk
Pirms šīs vienošanās spuldzes bieži darbojās:
- līdz 2500 stundām un vairāk
Un ir pat slavens piemērs:
Centennial Light Kalifornijā, kas deg kopš 1901. gada.
Tas parāda vienkāršu patiesību – tehnoloģiski bija iespējams radīt daudz izturīgākus produktus.
Kas ir plānotā novecošana?
Šo pieeju sauc par plānoto novecošanu (planned obsolescence).
Tā nozīmē:
- produkti tiek izstrādāti ar ierobežotu kalpošanas laiku
- remonts tiek apgrūtināts vai padarīts neiespējams
- lietotājs tiek motivēts pirkt jaunu
Tas nav kļūdas rezultāts – tā ir biznesa stratēģija.
Mūsdienu piemēri
Mūsdienās šī prakse nav pazudusi, tā vienkārši kļuvusi smalkāka.
Viedtālruņi
Apple tika apsūdzēts par vecāku iPhone modeļu palēnināšanu ar iOS atjauninājumiem. Uzņēmums vēlāk samaksāja ap 500 miljonu dolāru kompensāciju.
Bezvadu austiņas
AirPods:
- baterija kalpo ierobežotu laiku
- praktiski nav remontējamas
- bieži jāaizstāj pilnībā
Kāpēc uzņēmumi to dara?
Iemesls ir vienkāršs – ekonomika.
Ja produkts kalpotu 10–20 gadus:
- pārdošanas apjoms kristos
- uzņēmumu ienākumi samazinātos
Savukārt īsāks dzīves cikls:
- nodrošina regulārus pirkumus
- uztur pieprasījumu
- palielina peļņu
Vai tas ir slikti vai neizbēgami?
Šeit viedokļi dalās.
Negatīvā puse:
- vairāk atkritumu
- lielāks patēriņš
- lielāka ietekme uz vidi
Pozitīvā puse (no biznesa skatpunkta):
- inovāciju paātrināšanās
- jaunu tehnoloģiju attīstība
- ekonomikas izaugsme
