Ja visi ir parādā, tad kas ir kreditors? Globālā parādu sistēma skaidrojumā
ASV valsts parāds pārsniedz 36 triljonus dolāru. Ķīnai – 15 triljoni, Japānai – 10 triljoni, Eiropas lielākajām ekonomikām – vēl vairāki triljoni katrai. Kopējais globālais parāds sasniedzis 317 triljonus dolāru, kas ir vairāk nekā 330% no pasaules IKP.
Tas nozīmē, ka pat tad, ja visa pasaule trīs gadus ražotu bez jebkāda patēriņa, parādu pilnībā segt nebūtu iespējams. Šeit rodas loģisks jautājums, kuru reti uzdod: ja visi ir parādā, tad kas ir kreditors?
Kā mūsdienās patiesībā rodas parāds
Lielākā daļa cilvēku domā, ka aizdevumi darbojas kā personīgais kredīts: banka jau ir naudu, kuru aizdod. Taču valsts parāda sistēma darbojas citādi.
Kad valdība emitē obligācijas, nauda bieži vien neeksistē pirms aizņemšanās. Centrālās bankas un komercbankas to rada digitāli – ar grāmatvedības ierakstiem. Tiek radīta pamatsumma, bet procenti netiek radīti.
Tas rada matemātisku slazdu:
- nauda tiek radīta tikai pamatsummai,
- bet jāatmaksā pamatsumma plus procenti,
- procentu atmaksai nepieciešama jauna aizņemšanās.
Rezultāts – kopējais parāds vienmēr aug ātrāk nekā naudas masa.
Kāpēc parādu nav iespējams atmaksāt visiem vienlaikus
Ja parāds tiek radīts ar procentiem, bet procentiem netiek radīta jauna nauda, sistēma prasa pastāvīgu parāda pieaugumu. Ja jauna aizņemšanās apstājas, sistēma sabrūk.
Tāpēc:
- parāds pieaug eksponenciāli,
- IKP aug lēnāk,
- parāds nekad netiek “atrisināts”, tikai pārfinansēts.
Šī nav kļūda – tā ir sistēmas konstrukcija.
Kas patiesībā ir globālie kreditori
Lielāko daļu no 317 triljoniem dolāru parāda tur četras galvenās grupas:
- Centrālās bankas
Tās tur ap 25 triljoniem dolāru valsts parāda. Lai gan tiek uztvertas kā publiskas institūcijas, daudzās valstīs tās darbojas neatkarīgi vai ar privātu banku ietekmi. - Institucionālie investori
Pensiju fondi, apdrošināšanas kompānijas, ieguldījumu fondi – kopā ap 120 triljoniem dolāru. Formāli tie pārstāv sabiedrību, bet reālo kontroli īsteno šaura pārvaldnieku un lielo investoru grupa. - Ārvalstu valdības
Aptuveni 30 triljoni dolāru. Piemēram, Ķīna un Japāna tur ASV valsts obligācijas, kas radušās tirdzniecības disbalansu rezultātā. - Ļoti turīgi indivīdi un ģimeņu fondi
Augšējais 1% kontrolē desmitiem triljonu finanšu aktīvu, tostarp obligācijas, kas nes stabilus procentu ienākumus.
Procenti kā bagātības koncentrācijas mehānisms
Katru gadu pasaulē tiek samaksāti ap 15 triljoniem dolāru procentos. Šī nauda plūst:
- no nodokļu maksātājiem,
- no strādājošajiem,
- no mājsaimniecībām ar hipotekārajiem un patēriņa kredītiem,
uz tiem, kam jau pieder kapitāls.
Procentu ienākumi:
- tiek reinvestēti,
- rada jaunus procentus,
- un paātrina bagātības koncentrāciju.
Vēsturiskais modelis atkārtojas
No viduslaiku Eiropas līdz mūsdienām modelis nemainās:
- aizdevēji kļūst arvien bagātāki,
- aizņēmēji kļūst atkarīgi,
- parāds tiek izmantots kā kontroles un bagātības pārneses instruments.
Tehnoloģijas mainās, bet struktūra paliek.
Globālā parādu sistēma
Globālā parādu sistēma nav nejaušs sabrukums vai slikta veiksme. Tā ir mehānisms, kas darbojas gan izaugsmes, gan krīzes laikā. Kamēr parāds aug ātrāk par reālo ekonomiku, procentu plūsma turpinās koncentrēt bagātību arvien šaurākā lokā.
