Iedvesmojies no skaistākajiem latviešu autoru darbiem – 15 Valentīndienas dzejoļi, kas piepildīs dienu ar mīlestību
Valentīndiena ir īpaša diena, kad mīlestība un siltas jūtas tiek cildinātas ar skaistiem vārdiem un žestiem. Dzejoļi un pantiņi ir lielisks veids, kā izpaust savas jūtas un sniegt sirsnīgu pārsteigumu savai otrajai pusītei. Šeit ir apkopoti izcilu latviešu autoru dzejoļi, kas lieliski iederēsies Valentīndienas kartiņā.
Ak, Dieviņ, pasargā no kaisles,
Kas mūs te mežonīgi dzen!
Un ielūst sienas, salūst spraislis.
Ak, Dieviņ, pasargā no kaisles!
Ķer zvēriņš zvēriņu dēļ vaislas.
Bet tevi mīlu es tik sen.
Ak, Dieviņ, pasargā no kaisles,
Kas mūs tik mežonīgi dzen!
I. Ziedonis
Cik labi, ar tevi var neizlikties,
Es tikai ar tevi gribu tikties,
Es gribu, lai tikai tu manī skaties,-
Kad tu manī skaties, es esmu patiess.
I. Ziedonis
Bez Tevis esmu
kā papīra pūķis vējā,
kā bura, ko vējš
no masta atrāvis nost.
Ar Tevi es pērļu virtene
vērtīga, sena,
un maigums ar elpu,
kas grūtuma kalnus spēj celt,
Tu - mīlestība, kam vienīgā
zinu es cenu,
kas vērtīgāka
kā visas pasaules zelts.
K. Apškrūma
Es mīlu tevi
Es mīlu tevi
Kā vilnis jūrmalu,
Kā ziediņš smaržu,
Kā mēness nakti mīl,
Kā rudens sauli.
Es mīlu tevi tā,
Kā vārds mīl ausi,
Kā stars mīl aci,
Kā pukstiens tavu sirdi mīl -
Es mīlu tevi.
Rainis
Krēslā
Krēslā Man gribējās tevi ieaijāt,
kā krēslā vējš liepiņu aijā.
Man lūgšanu gribējās pāri tev klāt
kā zaļsirmu vakaru maijā.
Man gribētos tevi vest un vest
pa tumšzaļām sapņu pļavām.
Man gribētos tevi uz spārniem nest
uz debesīm - manām un tavām...
Fricis Bārda
Es tevi gribu
Es tevi gribu
Cik labi, ar tevi var neizlikties,
Es tikai ar tevi gribu tikties,
Es gribu, lai tikai tu manī skaties, -
Kad tu manī skaties, es esmu patiess.
Kad tu manī skaties, es esmu patiess,
Mūsu dzīvē vēl simtiem vilcienu aties
Un tūkstošiem jūdžu būs jāiet vēl kājām
Un varbūt bez ūdens, bez sāls un bez mājām.
Bez ceļa, bez ūdens, bez sāls un bez mājām
Man liekas, mēs tūkstošiem jūdžu jau gājām.
Tavs skatiens bij traks, un tavs skatiens bij prātīgs,
Tavs augums kā rudzu maize bij sātīgs.
Tavs augums kā rudzu maize ir sātīgs,
Ta zeme, ko min tavas kājas, man patiks,
Pat sviedriem un asinīm saindēta
Tā zeme, ko min tavas kājas, būs svēta.
Šī zeme, ko min tavas kājas būs svēta.
Balti ķirši un sarkanas rozes zied sētā.
Kā laiku un telpu, un bezgalību
Es tevi gribu.
Imants Ziedonis
Jūs baltu dvēseli zem kājām viņai paklājiet
Jūs baltu dvēseli zem kājām viņai paklājiet
Nav nekā lielāka, nav nekā svētāka,
Kad kopā sakusušas debesis un zeme zied.
Un tur pa vidu - jūsu mīlestība iet.
Jūs baltu dvēseli zem kājām viņai paklājiet.
Ojārs Vācietis
Mīlestība
Viņu nevar nopirkt ar rozēm,
kuras pārdod uz bulvāra stūra,
ne laimēt loterijā,
ne saņemt kā dāvanu gadu mijā.
Viņu nevar ne ieelpot sevī
kā ceriņu zili sirmu,
ne pieradināt
kā putnu vai stirnu.
Viņas atnākšanu
nevar paredzēt iepriekš
kā anticiklonu
vai tālas vētras zvanu.
Neviens arī nezin viņas cenu.
Es laimīgs samaksāju ar savu raibo mūžu.
Vai daudz?
Tie- kas viņai garām gājuši-
brīnās.
Tie- kas pārmaksājuši-
klusē.
Alfrēds Krūklis
Atzīšanās
Atzīšanās Miglā asaro logs. Ko tur liegties, nav vērts:
Tikai tevi es mīlējis esmu.
Kādā dīvainā sulā savas lūpas tu mērc,
Ka tās kvēl ar tik sarkanu dvesmu?
Tur, kur bulvāri kūp, tevi satiku reiz
Un vairs nezinu miera ne mirkli.
Uz tā stūra, kur lūdz naudu ubags sev greizs,
Mani samīs drīz ilgas kā zirgi.
Vai tā diena vai nakts, ielās klīstu viens pats,
Rauju lapas no kokiem un ceru,
Ka uz kādas no tām būs tavs skūpsts vai tavs mats,
Bet -- tās tukšas es notekās beru.
Tad es veros tāpat visos logos, varbūt
Tavas acis tur redzēšu spīdam,
Bet man cerību putni tikai smadzenēs zūd,
Jūtu mirkļus tik mūžībā krītam.
Kur tu esi, mans draugs?... Vai tai blāzmā, kas kūst
Man no vientuļā mākoņa sejā?...
Jeb no tevis man tik kā šīs ilgas, kas lūst
Manā asā un satrauktā dzejā?
Miglā asaro logs. Ko tur liegties, nav vērts:
Tikai tevi es mīlējis esmu.
Laikam asinīs manās savas lūpas tu mērc,
Ka tās deg ar tik sarkanu dvesmu?
Aleksandrs Čaks
Atnes man mierīgu miegu
Atnes man mierīgu miegu.
nesaki man, ka mīli, ka ilgojies,
tikai atļauj būt vājai.
atļauj kaut vienreiz pateikt – es nevaru,
mani vairs neklausa kājas
atļauj, ka rūpes, lielas un mazas,
tavās rokās tad lieku.
un uz saviem platajiem pleciem
atnes man mierīgu miegu –
lai man atkal sapņos nerādās
gara un lietaina diena,
kad es dubļu sļakatām apšļakāta,
brienu pa ceļu vienu.
E.Zalite
Es skūpstu Tavas rokas
Es skūpstu Tavas rokas –
Tās darbā neapkūst.
Es skūpstu Tavu pieri –
Tev domas gaišas kļūst.
Es skūpstu Tavas acis –
Un ļaunu neredz tās.
Es skūpstu Tavas lūpas –
Tās sārtas iedegas.
Tu uzziedi kā puķe –
Aiz mīlas reibstu es.
Mēs divi vien vairs esam
Uz plašās pasaules.
J.Jaunsudrabiņš
No zieda uz ziedu
No zieda uz ziedu,
No sirds uz sirdi
Lido mīlestība.
Un zieds pēc zieda
Atkal izplaukst,
Un sirds pamostas.
Aiz gaismas mirdz zieds,
Aiz laimes pukst sirds,
Pa pasauli mūžam
Lido mīlestība…
J.Poruks
Paldies Tev par smaidu!
Paldies Tev par smaidu!
Es čukstu klusi.
Tik gaiši pat saule nav mirdzējusi!
Viens mirklis… bet simtus spēj aizvietot.
Viens mirklis… bet gadiem var gaismu dot.
Un sirds – pat, ja būtu tā tēraudcieta,
Man pārvērstos ziedošā pļavā uz vietas.
J.Sirmbārdis
Teic, kā man tevi paijāt, Cik mīļus vārdus teikt?
Teic, kā man tevi paijāt,
Cik mīļus vārdus teikt?
Kā maigā miegā aijāt,
Kā modināt un sveikt?
Man divas vien ir rokas,
Un sirds, – tā viena vien;
Bet mīlas saldās mokas
Aug augumā arvien.
J. Jaunsudrabiņš
Es tevi mīlu ik dien – dienu no dienas
Es tevi mīlu ik dien – dienu no dienas –
Un esmu pie tevis, kaut simtkārt staigātu viena.
Es tevi mīlu ik nakt un aizeju nemanāma no rīta –
Vienīgi krēslas pelēki zaļo acu pavadīta.
Es tevi mīlu ikvakar, kad puteņo, pārslo tumsa, –
Spuldze noriet – tu esi mans ieguvums.
Es tevi mīlu ik austošu rītu. Ik rīt.
Tas ir viss.
Viss, ko es spēju tev nodarīt.
D. Dreika
