Īsas dzīves atziņasDzīves gudrībasVēstule patiesības meklētājam

Vēstule patiesības meklētājam

Mēs esam līdzīgi, Tu un es. Mēs atšķiramies no lielākās daļas cilvēku, jo mums rūp patiesība. Visa mūža garumā vai noteiktos dzīves brīžos – mēs tiecamies izzināt nezināmo, pārvaram bailes, lai atrastu eksistences jēgu un izprastu tās nozīmīgumu.

Liela daļa cilvēku, diemžēl, vēlas dzirdēt vien tīkamus vārdus, to, kas sniedz mierinājumu un komfortu. Viņi atslābinās un ļaujas grimšanai saldos melos. Netiesāsim viņus, vien rēķināsimies, ka pašlaik tas vienkārši tā ir. Varbūt viņu laiks ir vēl tikai priekšā.

Šobrīd esmu piesēdis sava patiesības meklējumu ceļa malā atvilkt elpu un uzrakstīt šo vēstuli.

tunelis ar galā gaismu un cilvēku

Ir grūti iztēloties patiesības meklēšanu bez gudrības. Vārdam “gudrība” cilvēki mēdz piešķirt dažādas nozīmes. Es šodien vēlos īpaši izcelt kādu no gudrības nozīmēm – spēju, prasmi atšķirt labestīgo no ļaunā, labo no sliktā. Tas nav tik vienkārši, kā var šķist pirmajā brīdī.

Sadalīsim jautājumu mazākās sastāvdaļās.

Par cik, ļaunais ir labestīgā pretstats, jautājumu “kas ir ļauns” šobrīd atstāsim bez lielākas uzmanības. Jo ļauns ir jebkas, kas nav labestīgs. Slikts ir jebkas, kas nav labs.

Bet kas tad ir labs? Runājot par to, izmantosim nosacītu līmeņu klasifikāciju.

Zemā līmenī

šaha kauliņi kas attēlo ego

Zemā līmenī kaut ko atzīt par labu mudina cilvēka egoistiskā psiholoģija. Proti, par labu atzīstams tas, kas ir labs vai izdevīgs man pašam, vai manam tuviniekam, draugam. Vai kādai sociālajai grupai, kuru atzīstu par savējo…

Šajā līmenī “labs” un “pašlabums” ir ar vienādu nozīmi. Protams, šāda izpratne neizbēgami raisa pretrunas, konfliktus starp cilvēkiem. Tik acīmredzamas ir ikdienišķās situācijas, kad vienam cilvēkam izdevīgs kaut kas viens, bet citam vēl kaut kas cits. Cilvēku atšķirīgās intereses, vēlmes, vajadzības neizbēgami noved pie atšķirīgiem priekšstatiem par to, kas ir labs.

Vai ar to var dzīvot? Pati dzīve rāda – jā, var. Variantu jau nav tik daudz. Liela daļa cilvēku tā arī dzīvo. Un jo vairāk degradējas morāle sabiedrībā, jo dīvainākas lietas cilvēki atzīst par labu. Ja uz brīdi kāds savas sirdsapziņas samulsināts sāk šaubīties par saviem “labā” atzinumiem, tad viņš paraugās uz kaimiņu un ierauga, ka tas taču ir vēl sliktāk nekā es. Tā uz laiku gūstot mierinājumu, iluzorus panākumus savas sirdsapziņas apspiešanā.

Zemo līmeni kopumā varētu raksturot kā egoistiska savtīguma līmeni.

Vidējā līmenī

Valsts pozicionēšanās, Lord of the rings

Vidējā līmenī – tādā, kas atrodas augstāk par cilvēka egoistisko psiholoģiju, mājo atziņas par vispārcilvēciskām vērtībām. Šīs vispārcilvēciskās vērtības bijušas ietekmīgas cilvēces tradicionālajā kultūrā gadsimtu, pat gadu tūkstošu garumā, tās veidoja cilvēku izpratni par labo un skaisto šajā pasaulē, par pareizo un nepareizo, uzturēja cilvēku morāli. Var teikt, šajā līmenī “pašlabumu” aizstāj “nesavtīgums”, labprātīgi atzīts sabiedrisks labums. Taču jāpiebilst, ka arī šajā līmenī dažādās kultūrās tomēr mēdz būt atšķirīgi priekšstati un kritēriji par to, kas ir labs.

Vidējais līmenis pēdējos gadu desmitus piedzīvo pastāvīgus uzbrukumus no zema līmeņa izpratnēm. Paskatieties televizoru, palasiet ziņas – zemāks līmenis nemitīgi cenšas panākt augstāka līmeņa degradāciju.

Sākoties vidējā līmeņa sairumam, pašlaik veidojas kaut kas tāds, ko varētu apzīmēt ar “vidējais līmenis (-)”.

Cilvēces vēsturē ir pastāvējušas arī pa pusei Dievu, pa pusei cilvēku kultūras, kad sabiedrība kopumā ir bijusi augsti tikumīga. Šādu līmeni varētu apzīmēt ar “vidējais līmenis (+)”.

Vidējo līmeni kopumā varētu raksturot arī kā tradicionālās kultūras līmeni.

Un tomēr, arī vidējais līmenis augstāku patiesību meklējošam cilvēkam nespēj sniegt atbildi, kas ir patiesi labs.

Augstākā līmenī

Augstākā līmenī paveras cita aina. Labs ir tas, ko par tādu atzīst Visumā – arī ārpus Saules sistēmas, mūsu galaktikas utt. Tikai šajā līmenī labā atpazīšanas kritēriji ir objektīvi. Tikai šajā līmenī, manuprāt, var spriest par patiesu gudrību.

Vietā būtu jautājums, vai kas tāds uz Zemes dzīvojošam cilvēkam vispār ir pieejams? Kā cilvēkam tikt pie šādām zināšanām? Vai tas vispār ir iespējams?

Es teiktu, ka cilvēcei šajā vēsturiskajā periodā ir reta un neparasta iespēja gūt atbildes uz šiem jautājumiem. Izmanto šo unikālo iespēju!

Kad izpratīsi, kā patiesi atšķirt labestīgo no ļaunā, labo no sliktā, spēsi atšķirt arī pareizo no nepareizā. Spēsi atšķirt arī gudrību no muļķības.

No sirds novēlu Tev izdošanos.

Jan Ka

Iepriekšējais raksts
Nākamais raksts

Lasi vēl

Biežāk uzdotie jautājumi ⇢

Vairāk Tendences