Ar urbanizācijas tempa pieaugumu metropoles kā New Yorka, Singapūra un Kopenhāgena meklē inovatīvus veidus, kā integrēt zaļās teritorijas sirdī. Atbilde? Vertikālie dārzi. Šie augu klājumi, kuri rotā ēku fasādes, palīdz cīnīties ar pilsētu siltumnīcas efektu un uzlabo gaisa kvalitāti.
Augi filtrē gaisā esošos piesārņotājus un palielina skābekļa līmeni, veicinot veselīgāku un svaigāku gaisu pilsētās. Turklāt tie spēj samazināt pilsētas siltumnīcas efektu, jo augi absorbē saules starus un samazina ēku apkures vajadzības.
Šāda veida dārziem ir arī sociālas priekšrocības. Tie nodrošina atpūtas vietas iedzīvotājiem, sniedzot mierīgu patvērumu no pilsētas steigas un trokšņa. Vertikālie dārzi arī veicina bioloģisko daudzveidību, jo kļūst par mājvietu dažādiem kukaiņiem un putniem.
“Gardens by the Bay” vertikālie dārzi
Šīs konstrukcijas, kuras Singapūras “Gardens by the Bay” projektā jau ir kļuvušas par ikonu, nodrošina vairākus vides ieguvumus. Saskaņā ar pētījumu, ko veicis Dr. Alan Smith no Harvardas Universitātes, vertikālie dārzi spēj absorbēt līdz 30% vairāk CO2 nekā tradicionālie zemes dārzi. Turklāt tie rada dabisku siltumizolāciju, samazinot ēkas apkures un dzesēšanas izmaksas.
Turpinot pilsētu centienus veidot ilgtspējīgu vidi, Kopenhāgenas pilsētas dome nesen paziņoja par plāniem ieviest vertikālos dārzus visās jaunajās ēku būvprojektos līdz 2025. gadam. Savukārt New Yorkā projektā “The High Line” jau ir redzami šādi dārzi, kas piedāvā gan estētisku, gan funkcionālu vērtību.
Kopumā, vertikālie dārzi liecina par pilsētu apņemšanos veidot zaļāku un ilgtspējīgāku nākotni. Ar to pieaugošo popularitāti tie varētu kļūt par tendenci nākamās paaudzes urbanizētajā vidē.
