Vai NATO izlūkošanas datu apmaiņa ir apdraudēta?
Izlūkošanas datu apmaiņa ir viens no NATO sadarbības stūrakmeņiem, taču pašreiz tā ir apdraudēta. Kā vēsta interneta medijs “Politico”, atsaucoties uz pašreizējām un bijušajām alianses amatpersonām un drošības ekspertiem, ASV prezidenta Donalda Trampa politika attiecībā uz Krieviju un Ukrainu rada bažas sabiedroto vidū. Tas liek NATO valstīm kļūt piesardzīgākām informācijas dalīšanā, kas var ietekmēt alianses kopējo drošību un rīcībspēju.
Kāpēc sabiedrotie sāk šaubīties par izlūkošanas drošību?
Jau iepriekš NATO valstis saskārās ar izaicinājumiem izlūkošanas datu apmaiņā, īpaši ņemot vērā Ungārijas un Slovākijas prokrievisko nostāju. Tagad, pēc ASV lēmuma uz laiku apturēt militāro palīdzību Ukrainai, sabiedrotie ir vēl vairāk satraukti par to, vai informācijas nodošana Vašingtonai joprojām ir droša.
Bijušais Kanādas izlūkdienesta virsnieks Daniels Staetons uzsver, ka NATO šobrīd vajadzētu vairāk izlūkošanas datu nekā jebkad agrāk, taču realitātē tā var nākotnē saņemt mazāk. Viņš norāda, ka aliansē zūd vienprātība par to, kas tiek uzskatīts par kopēju ienaidnieku, un šī neskaidrība kavē efektīvu sadarbību.
ASV loma NATO izlūkošanas sadarbībā – apšaubāma?
Amerikas Savienoto Valstu lēmums apturēt izlūkošanas informācijas nodošanu Ukrainai ir radījis satraukumu starp NATO amatpersonām. Kāda alianses amatpersona, atsaucoties uz Trampa un Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska neseno tikšanos, atzina, ka tajā radušies būtiski nesaprašanās momenti, kas ietekmē turpmāko sadarbību.
Neraugoties uz “uzticības eroziju” NATO iekšienē, alianse joprojām uzskata, ka Trampa galvenā problēma ar NATO nav saistīta ar izlūkošanas apmaiņu, bet gan ar finansējuma jautājumiem. Tomēr bijusī ASV vēstniece NATO Džūlija Smita brīdina, ka sabiedrotie arvien vairāk apšauba ASV objektivitāti Ukrainas kara kontekstā, kas varētu vājināt izlūkdienestu sadarbību transatlantiskajā reģionā.
Vai nākotnē izlūkošanas dati tiks dalīti ierobežotāk?
Izlūkošanas datu apmaiņai NATO var būt izšķiroša nozīme. Piemēram, ASV atslepenotā informācija par Krievijas gatavošanos iebrukt Ukrainā 2022. gadā palīdzēja stiprināt Ukrainas aizsardzību un saliedēt NATO sabiedrotos. Taču Trampa administrācijas jaunā pieeja, kas iezīmē tuvināšanos Krievijai, rada neskaidrību par to, vai šāda veida informācijas apmaiņa turpināsies.
ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) direktors Džons Retklifs nesen apstiprināja, ka izlūkošanas informācijas dalīšanās ar Ukrainu šobrīd ir iesaldēta. Tas tikai palielina sabiedroto bažas par to, vai ASV joprojām ir uzticams partneris izlūkdatu apmaiņā un cik stabila būs transatlantiskā sadarbība nākotnē.
