Latvijas ceļvedis uz ūdeņraža ekonomiku: Stratēģijas un izaicinājumi
Lai nodrošinātu ūdeņraža ekonomikas attīstību, Latvijai nepieciešams īstenot vairākus stratēģiskus rīcības virzienus. Saskaņā ar pētījumu “Latvijas ūdeņraža ekonomikas stratēģija 2030” nepieciešams atbalstīt zaļā un zema oglekļa ūdeņraža ražošanu un ūdeņraža tehnoloģiju ieviešanu enerģētikā un siltumapgādē.
Ūdeņraža tehnoloģiju ieviešana enerģētikā un siltumapgādē
Biedrības “Latvijas klimata neitralitātes klasteris 2050” pētījumā “Latvijas ūdeņraža ekonomikas stratēģija 2030” apkopotas dažādu ūdeņraža ekonomikā iesaistīto tirgus dalībnieku attīstības vīzijas un identificētas rekomendācijas valdībai. Pētījumā ietverti priekšlikumi ūdeņraža ekonomikas attīstībai un privātā, publiskā un valsts sektora sadarbībai.
Ūdeņraža izmantošana transportā un rūpniecības dekarbonizācija
Pētījuma vadītājs Justs Dimants uzsver, ka ūdeņraža ekonomika var kļūt par Latvijas enerģētikas dekarbonizācijas virzītājspēku un vidējā termiņā veicināt ilgtspējīgu enerģētiku. “Ar pētījumu vēlamies aicināt valdību definēt Latvijas funkciju Eiropas ūdeņraža ekonomikas ekosistēmā – vai būsim tranzīta valsts, zaļā ūdeņraža ražotājvalsts, zaļā metanola ražotāja un eksportētājvalsts, ūdeņraža patērētājvalsts vai izvēlēsimies citu scenāriju,” pauž Dimants.

Efektīvas un drošas ūdeņraža pārvades un uzglabāšanas nodrošināšana
Latvijas funkcijas definēšana ļaus mērķtiecīgāk veikt likumdošanas izmaiņas, izmantot Eiropas Savienības fondus un veicināt privātas iniciatīvas globālai iesaistei. Pētījumā definēti būtiskākie rīcības virzieni Latvijas ūdeņraža ekonomikas attīstības stratēģiskajam ietvaram. Tie ietver pētniecības un studiju vidi, atjaunojamo energoresursu potenciāla izmantošanu, energoneatkarības un ilgtspējas veicināšanu, reģionālās un starptautiskās sadarbības nozīmi, kā arī izplatīšanas tīkla attīstīšanu.
Stabilas regulatīvās vides radīšana un investīciju piesaiste
Biedrības “Latvijas Klimata neitralitātes klasteris 2050” valdes priekšsēdētājs Armands Gūtmanis norāda, ka tuvākajos gados Latvijas tiesību aktos nepieciešams veikt izmaiņas, lai ieviestu ar ūdeņradi un tā tirgu saistītās Eiropas Savienības direktīvas un regulējumus, izmantotu Eiropā pieejamo finansējumu un likvidētu barjeras ūdeņraža tirgus attīstībai.
Izglītības un zinātnes loma ūdeņraža ekonomikā
Dimants arī uzsver, ka ūdeņraža ekonomika var sniegt ieguldījumu tehnoloģiju inovācijās, ilgtspējīgas enerģētikas attīstībā, energoatkarības mazināšanā no enerģijas importa un siltumnīcefekta gāzu negatīvās ietekmes samazināšanā uz vidi. Pastāv arī esošas iestrādes infrastruktūras attīstības jomā.

Reģionālās un starptautiskās sadarbības nozīme ūdeņraža attīstībā
AS “Conexus Baltic Grid” (“Conexus”) valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss norāda, ka sadarbībā ar kaimiņvalstu gāzes pārvades sistēmas operatoriem attīsta projekta ideju par ūdeņraža pārvades sistēmas izveidošanu no Somijas līdz Vācijai Ziemeļu-Baltijas ūdeņraža koridora ietvaros. Lai šo projektu īstenotu, 2024. gada 17. jūnijā parakstīts saprašanās memorands par koordinētu darbību ūdeņraža infrastruktūras attīstīšanai un ūdeņraža tirgus veicināšanai Baltijas jūras reģionā. Latvijas ūdeņraža stratēģija var kalpot par nacionāla līmeņa nozares attīstības virziena veidotāju.
Projekti un iniciatīvas Latvijas ūdeņraža infrastruktūras attīstībai
Investīciju un projektu vadības uzņēmuma “Baltic Hydrogen Group” izpilddirektors Kaspars Avots komentē, ka ūdeņradis nekonkurē ar citiem atjaunīgās enerģijas resursiem. “Baltic Hydrogen Group” mērķis ir līdz 2028. gadam uzbūvēt sešas ražotnes, uzglabāšanu, loģistikas ķēdi un 23 uzpildes stacijas visā Latvijas teritorijā. Uzņēmums raugās arī citu ūdeņraža projektu attīstītāju virzienā sadarbības veidošanai.
Rīgas Tehniskās universitātes asociētais profesors Ilmārs Bode norāda, ka ūdeņradis ir līdz šim neizmantota iespēja enerģētikā. Izmantojot ūdeņradi kā enerģijas uzkrāšanas akumulatoru, to var pārvērst daudzās citās enerģijās, piemēram, ražot sintezēto metānu, kas ir dabai draudzīgs zaļās enerģijas veids, kā arī racionāli izmantot ražošanas procesā esošo siltumu siltumapgādē.
Latvijas Ūdeņraža asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Greiškalns atzīmē, ka Latvija uzņems Eiropas Ūdeņraža ieleju konferenci un “Tech Tour” investoru pasākumu šā gada 5. un 6. septembrī. Pētījuma autori iepazinās ar Igaunijas, Lietuvas un Polijas plānošanas dokumentiem un novērtēja vairāku pašvaldību, Rīgas lidostas, Rīgas brīvostas pārvaldes, Rīgas Tehniskās universitātes un vairāku uzņēmumu iniciatīvas.
Pētījumā iekļauti ekspertu aptauju un fokusgrupu diskusiju rezultāti, kas veikti 2024. gada februārī-jūnijā. Daļēji strukturētajās padziļinātajās ekspertu intervijās piedalījās 24 nozares profesionāļi. Izstrādāto pētījumu plānots iesniegt atbildīgajām ministrijām ar mērķi veicināt valsts institūciju darbu pie nacionāla mēroga ūdeņraža ekonomikas attīstības ietvara dokumentiem.