FinansesJelgavā sāks ražot siltumu, izmantojot Latvijas purvu kūdru

Jelgavā sāks ražot siltumu, izmantojot Latvijas purvu kūdru

Jelgavā sāk izmantot Latvijas purva kūdru, lai ražotu siltumu un tā veicinot enerģijas avotu daudzveidību

Jelgavas siltumapgādes nozarē notiek veiktas nozīmīgas pārmaiņas, ieviešot jaunu, inovatīvu pieeju, izmantojot vietējo enerģijas resursu – Latvijas purvu kūdru. Šī ieja ļauj ne tikai diversificēt enerģijas avotus, bet arī nodrošināt pilsētas siltumapgādes sistēmas stabilitāti ārkārtas situācijās.

Kāpēc Jelgava izvēlas kūdras izmantošanu?

Biomasas koģenerācijas stacija "Gren" Jelgavā

Biomasas koģenerācijas stacija “Gren” Jelgavā ir unikāla ar to, ka tās tehniskās iespējas ļauj izmantot ne tikai šķeldu, bet arī Latvijas purvu kūdru kā siltuma avotu. “Gren Latvija” valdes priekšsēdētājs Andris Vanags norāda, ka šis solis ir izstrādāts, lai risinātu potenciālās šķeldas piegādes problēmas vai augstas cenas situācijas, kas var rasties nākotnē. Siltumapgādes uzņēmums plāno izmantot kūdru līdz pat 30% apjomam, maisījumā ar citiem biomasas kurināmajiem.

Kūdras ieguves izaicinājumi un nākotnes perspektīvas

Kūdras ieguves uzņēmums “Laflora”, kas līdz šim specializējās galvenokārt dārzkopības kūdras ražošanā, nesen uzsācis enerģētiskās kūdras ieguvi speciāli Jelgavas vajadzībām. “Laflora” valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks apstiprina, ka enerģētiskās kūdras vākšana ir sākta, ņemot vērā pašreizējo situāciju enerģētikas tirgū un pieaugošo pieprasījumu pēc alternatīviem siltuma avotiem.

Ar trakstoru rok kūdru

Tomēr šī pieeja nav bez pretrunām. Eiropas Savienība enerģētisko kūdru klasificē kā fosilo kurināmo, kas ilgtermiņā būs pilnībā aizliegts izmantot. Latvijas valdībai un kūdras izstrādātājiem ir izšķiroši svarīgi aizstāvēt pozīciju par šī resursa izmantošanu kā lēnīgi atjaunojamu enerģijas avotu, kuram, viņu viedoklī, ir minimāla ietekme uz vidi.

Politiskais un ekonomiskais konteksts

Latvijas kūdra blakus mežam

Līdz ar to ir sākušās debates par enerģētiskās kūdras ieguves un izmantošanas nākotni Latvijā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un Eiropas Komisija uzsver, ka, neraugoties uz kompensācijām, kas paredzētas Latvijai par atkāpšanos no kūdras ieguves (184 miljoni eiro), šī prakse ir jāpārtrauc, lai samazinātu emisijas un ietekmi uz klimata pārmaiņām.

Nobeigumā

Jelgavas pieeja siltumenerģijas ražošanā, izmantojot Latvijas purvu kūdru, ir būtisks piemērs tam, kā pilsēta cenšas risināt praktiskas enerģētiskās problēmas. Šis iniciatīvs ne tikai uzlabo enerģētisko drošību, bet arī veicina vietējo resursu ilgtspējīgu izmantošanu. Turpmākās diskusijas un politiskie lēmumi noteiks, kāda būs enerģētiskās kūdras nākotne Latvijā, taču ir skaidrs, ka šīs debates ir svarīgas gan vides, gan ekonomikas kontekstā.

Bildes ņemtas no: latvijaskudra, lsm, santa, storymaps, gren.

Lasi vēl

Biežāk uzdotie jautājumi ⇢

Vairāk Tendences